Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 2   »   es dar explicaciones 2

76 [septiņdesmit seši]

kaut ko pamatot 2

kaut ko pamatot 2

76 [setenta y seis]

dar explicaciones 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu spāņu Spēlēt Vairāk
Kāpēc tu neatnāci? ¿---------- vinist-? ¿___ q__ n_ v_______ ¿-o- q-é n- v-n-s-e- -------------------- ¿Por qué no viniste?
Es biju slima. Estaba--n-e--o /-a. E_____ e______ /___ E-t-b- e-f-r-o /-a- ------------------- Estaba enfermo /-a.
Es neatnācu, jo biju slima. N--f-----r----e-ta-- enf-rm----a. N_ f__ p_____ e_____ e______ /___ N- f-i p-r-u- e-t-b- e-f-r-o /-a- --------------------------------- No fui porque estaba enfermo /-a.
Kāpēc viņa neatnāca? ¿--- -ué--- v-no---lla)? ¿___ q__ n_ v___ (______ ¿-o- q-é n- v-n- (-l-a-? ------------------------ ¿Por qué no vino (ella)?
Viņa bija nogurusi. E---ba------d-. E_____ c_______ E-t-b- c-n-a-a- --------------- Estaba cansada.
Viņa neatnāca, jo bija nogurusi. No -i-- por--e e--ab--ca-s--a. N_ v___ p_____ e_____ c_______ N- v-n- p-r-u- e-t-b- c-n-a-a- ------------------------------ No vino porque estaba cansada.
Kāpēc viņš neatnāca? ¿-or-qu- ---h--veni-o--él-? ¿___ q__ n_ h_ v_____ (____ ¿-o- q-é n- h- v-n-d- (-l-? --------------------------- ¿Por qué no ha venido (él)?
Viņam nebija vēlēšanās. No--en-a-ganas. N_ t____ g_____ N- t-n-a g-n-s- --------------- No tenía ganas.
Viņš neatnāca, jo viņam nebija vēlēšanās. No -a--en----p---u- no---n-- -a---. N_ h_ v_____ p_____ n_ t____ g_____ N- h- v-n-d- p-r-u- n- t-n-a g-n-s- ----------------------------------- No ha venido porque no tenía ganas.
Kāpēc jūs neatnācāt? ¿P-- ------ h-bé-- v-n-do (v----ro----as-? ¿___ q__ n_ h_____ v_____ (________ /_____ ¿-o- q-é n- h-b-i- v-n-d- (-o-o-r-s /-a-)- ------------------------------------------ ¿Por qué no habéis venido (vosotros /-as)?
Mūsu mašīna saplīsa. N-----o--oc-e es-á-est--p-a--. N______ c____ e___ e__________ N-e-t-o c-c-e e-t- e-t-o-e-d-. ------------------------------ Nuestro coche está estropeado.
Mēs neatnācām, jo mūsu mašīna saplīsa. N---e-os----i-o-porq-- nu----- -----------e--rope-do. N_ h____ v_____ p_____ n______ c____ e___ e__________ N- h-m-s v-n-d- p-r-u- n-e-t-o c-c-e e-t- e-t-o-e-d-. ----------------------------------------------------- No hemos venido porque nuestro coche está estropeado.
Kāpēc ļaudis neatnāca? ¿-or qué-no h---e-id- -a gen-e? ¿___ q__ n_ h_ v_____ l_ g_____ ¿-o- q-é n- h- v-n-d- l- g-n-e- ------------------------------- ¿Por qué no ha venido la gente?
Viņi nokavēja vilcienu. (El--s- han -erd-----l -r-n. (______ h__ p______ e_ t____ (-l-o-) h-n p-r-i-o e- t-e-. ---------------------------- (Ellos) han perdido el tren.
Viņi neatnāca, jo nokavēja vilcienu. No--an ---i---po-que ha----r--d---l tren. N_ h__ v_____ p_____ h__ p______ e_ t____ N- h-n v-n-d- p-r-u- h-n p-r-i-o e- t-e-. ----------------------------------------- No han venido porque han perdido el tren.
Kāpēc tu neatnāci? ¿P-- -ué-no ha---e--d-? ¿___ q__ n_ h__ v______ ¿-o- q-é n- h-s v-n-d-? ----------------------- ¿Por qué no has venido?
Es nedrīkstēju. No pu--. N_ p____ N- p-d-. -------- No pude.
Es neatnācu, jo nedrīkstēju. No ---id---or--- -o-p--e. N_ h_ i__ p_____ n_ p____ N- h- i-o p-r-u- n- p-d-. ------------------------- No he ido porque no pude.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + spāņu (1-100) MP3 spāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Amerikas iezemiešu valodas

Amerikā runā dažādās valodās. Angļu valoda ir nozīmīgākā valoda Ziemeļamerikā. Spāņu un portugāļu valodas dominē Dienvidamerikā. Visas šīs valodas Amerikā ienāca no Eiropas. Pirms kolonizācijas, šeit runāja citās valodās. Šīs valodas pazīst kā Amerikas iezemiešu valodas. Līdz mūsdienām nav veikti būtiski šo valodu pētījumi. Šo valodu daudzveidība ir milzīga. Tiek lēsts, ka Ziemeļamerikā pastāv 60 valodu saimes. Dienvidamerikā varētu būt ap 150. Un vēl pastāv vairākas izolētās valodas. Visas šīs valodas ir ļoti dažādas. Tās attaino tikai dažas līdzīgas uzbūves. Tādēļ, nav viegli iedalīt valodas grupās. Iemsls to dažādībā meklējams Amerikas vēsturē. Amerika tika kolonizēta vairākos posmos. Pirmie cilvēki Amerikā ieradās pirms apmēram 10 000 gadiem. Katra civilizācija ieveda kontinentā savu valodu. Amerikas iezemiešu valodas visvairāk līdzinas Āzijas valodām. Kas attiecas uz Amerikas senajām valodām, nav vienādas visur. Vairākas vietējās amerikāņu valodas vēljoprojām izmanto Dienvidamerikā. Valodām kā guarani vai kečvi ir miljoniem aktīvu runātāju. Savukārt, Ziemeļamerikā vairākas valodas gandrīz ir izmirušas. Ziemeļamerikas vietējo amerikāņu kultūra bija ilgu laiku apspiesta. Šajā laikā to valodas izzuda. Bet pēdējo desmitgažu laikā ir palielinājusies interese par tām. Pastāv vairākas programmas valodu uzturēšanai un veicināšanai. Lai tām galu galā būtu nākotne…