Sarunvārdnīca

lv kaut ko pamatot 2   »   fi perustella jotakin 2

76 [septiņdesmit seši]

kaut ko pamatot 2

kaut ko pamatot 2

76 [seitsemänkymmentäkuusi]

perustella jotakin 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu somu Spēlēt Vairāk
Kāpēc tu neatnāci? M--si-et-tu-lut? M____ e_ t______ M-k-i e- t-l-u-? ---------------- Miksi et tullut? 0
Es biju slima. O-----i--ä. O___ k_____ O-i- k-p-ä- ----------- Olin kipeä. 0
Es neatnācu, jo biju slima. E----l---, kos-a---i- k-peä. E_ t______ k____ o___ k_____ E- t-l-u-, k-s-a o-i- k-p-ä- ---------------------------- En tullut, koska olin kipeä. 0
Kāpēc viņa neatnāca? Miksi --n ei-tu-l-t? M____ h__ e_ t______ M-k-i h-n e- t-l-u-? -------------------- Miksi hän ei tullut? 0
Viņa bija nogurusi. Hä- --- -ä-y-y-. H__ o__ v_______ H-n o-i v-s-n-t- ---------------- Hän oli väsynyt. 0
Viņa neatnāca, jo bija nogurusi. H-n----tu-lu---ko-ka ol---äsyn--. H__ e_ t______ k____ o__ v_______ H-n e- t-l-u-, k-s-a o-i v-s-n-t- --------------------------------- Hän ei tullut, koska oli väsynyt. 0
Kāpēc viņš neatnāca? Mi--i ----ei-tu-l--? M____ h__ e_ t______ M-k-i h-n e- t-l-u-? -------------------- Miksi hän ei tullut? 0
Viņam nebija vēlēšanās. Hä--ä e- -u-i--an-t. H____ e_ h__________ H-n-ä e- h-v-t-a-u-. -------------------- Häntä ei huvittanut. 0
Viņš neatnāca, jo viņam nebija vēlēšanās. H-n e- -ul-u----o--- hä-t- ei----itt-nut. H__ e_ t______ k____ h____ e_ h__________ H-n e- t-l-u-, k-s-a h-n-ä e- h-v-t-a-u-. ----------------------------------------- Hän ei tullut, koska häntä ei huvittanut. 0
Kāpēc jūs neatnācāt? Mi-si-t--e-te--u-l-et? M____ t_ e___ t_______ M-k-i t- e-t- t-l-e-t- ---------------------- Miksi te ette tulleet? 0
Mūsu mašīna saplīsa. Aut-mme -n-rikki. A______ o_ r_____ A-t-m-e o- r-k-i- ----------------- Automme on rikki. 0
Mēs neatnācām, jo mūsu mašīna saplīsa. M--e-m- t---eet- k-s-a-----än -u-om---on--ikk-. M_ e___ t_______ k____ m_____ a______ o_ r_____ M- e-m- t-l-e-t- k-s-a m-i-ä- a-t-m-e o- r-k-i- ----------------------------------------------- Me emme tulleet, koska meidän automme on rikki. 0
Kāpēc ļaudis neatnāca? Mik-i--h-i--t e-v---tul---t? M____ i______ e____ t_______ M-k-i i-m-s-t e-v-t t-l-e-t- ---------------------------- Miksi ihmiset eivät tulleet? 0
Viņi nokavēja vilcienu. H--m-ö--sty--ät--u-as--. H_ m___________ j_______ H- m-ö-ä-t-i-ä- j-n-s-a- ------------------------ He myöhästyivät junasta. 0
Viņi neatnāca, jo nokavēja vilcienu. He -i-ä--t-lle-t--k-s-- my---s-yi-ät--u--s--. H_ e____ t_______ k____ m___________ j_______ H- e-v-t t-l-e-t- k-s-a m-ö-ä-t-i-ä- j-n-s-a- --------------------------------------------- He eivät tulleet, koska myöhästyivät junasta. 0
Kāpēc tu neatnāci? M-k---sinä-et -ull--? M____ s___ e_ t______ M-k-i s-n- e- t-l-u-? --------------------- Miksi sinä et tullut? 0
Es nedrīkstēju. En --anu- l---a. E_ s_____ l_____ E- s-a-u- l-p-a- ---------------- En saanut lupaa. 0
Es neatnācu, jo nedrīkstēju. Mi-ä en --llu-,--o-----n --a-----upa-. M___ e_ t______ k____ e_ s_____ l_____ M-n- e- t-l-u-, k-s-a e- s-a-u- l-p-a- -------------------------------------- Minä en tullut, koska en saanut lupaa. 0

Amerikas iezemiešu valodas

Amerikā runā dažādās valodās. Angļu valoda ir nozīmīgākā valoda Ziemeļamerikā. Spāņu un portugāļu valodas dominē Dienvidamerikā. Visas šīs valodas Amerikā ienāca no Eiropas. Pirms kolonizācijas, šeit runāja citās valodās. Šīs valodas pazīst kā Amerikas iezemiešu valodas. Līdz mūsdienām nav veikti būtiski šo valodu pētījumi. Šo valodu daudzveidība ir milzīga. Tiek lēsts, ka Ziemeļamerikā pastāv 60 valodu saimes. Dienvidamerikā varētu būt ap 150. Un vēl pastāv vairākas izolētās valodas. Visas šīs valodas ir ļoti dažādas. Tās attaino tikai dažas līdzīgas uzbūves. Tādēļ, nav viegli iedalīt valodas grupās. Iemsls to dažādībā meklējams Amerikas vēsturē. Amerika tika kolonizēta vairākos posmos. Pirmie cilvēki Amerikā ieradās pirms apmēram 10 000 gadiem. Katra civilizācija ieveda kontinentā savu valodu. Amerikas iezemiešu valodas visvairāk līdzinas Āzijas valodām. Kas attiecas uz Amerikas senajām valodām, nav vienādas visur. Vairākas vietējās amerikāņu valodas vēljoprojām izmanto Dienvidamerikā. Valodām kā guarani vai kečvi ir miljoniem aktīvu runātāju. Savukārt, Ziemeļamerikā vairākas valodas gandrīz ir izmirušas. Ziemeļamerikas vietējo amerikāņu kultūra bija ilgu laiku apspiesta. Šajā laikā to valodas izzuda. Bet pēdējo desmitgažu laikā ir palielinājusies interese par tām. Pastāv vairākas programmas valodu uzturēšanai un veicināšanai. Lai tām galu galā būtu nākotne…