Sarunvārdnīca

lv Īpašības vārdi 2   »   ca Adjectius 2

79 [septiņdesmit deviņi]

Īpašības vārdi 2

Īpašības vārdi 2

79 [setanta-nou]

Adjectius 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Man mugurā ir zila kleita. Po-t--u---es-it-blau. P____ u_ v_____ b____ P-r-o u- v-s-i- b-a-. --------------------- Porto un vestit blau. 0
Man mugurā ir sarkana kleita. Por-- -- ---ti- ---mell. P____ u_ v_____ v_______ P-r-o u- v-s-i- v-r-e-l- ------------------------ Porto un vestit vermell. 0
Man mugurā ir zaļa kleita. Po--o -n-v-s----v-rd. P____ u_ v_____ v____ P-r-o u- v-s-i- v-r-. --------------------- Porto un vestit verd. 0
Es pērku melnu somu. C-mp-- un--bo-s- ---r-. C_____ u__ b____ n_____ C-m-r- u-a b-s-a n-g-a- ----------------------- Compro una bossa negra. 0
Es pērku brūnu somu. Co-p-- un- ----- mar-ó. C_____ u__ b____ m_____ C-m-r- u-a b-s-a m-r-ó- ----------------------- Compro una bossa marró. 0
Es pērku baltu somu. Co-----una boss- ---nc-. C_____ u__ b____ b______ C-m-r- u-a b-s-a b-a-c-. ------------------------ Compro una bossa blanca. 0
Man vajag jaunu mašīnu. Ne---sit---n c---e--o-. N________ u_ c____ n___ N-c-s-i-o u- c-t-e n-u- ----------------------- Necessito un cotxe nou. 0
Man vajag ātru mašīnu. Ne--ss-to--n--o--- ---i-. N________ u_ c____ r_____ N-c-s-i-o u- c-t-e r-p-d- ------------------------- Necessito un cotxe ràpid. 0
Man vajag ērtu mašīnu. Ne--ss-t--u--co--e cò---e. N________ u_ c____ c______ N-c-s-i-o u- c-t-e c-m-d-. -------------------------- Necessito un cotxe còmode. 0
Tur augšā dzīvo veca sieviete. A-d--t -- -iu--n- do-a --an----e-l-. A d___ h_ v__ u__ d___ g___ / v_____ A d-l- h- v-u u-a d-n- g-a- / v-l-a- ------------------------------------ A dalt hi viu una dona gran / vella. 0
Tur augšā dzīvo resna sieviete. A --l- -- -iu -na -ona-gr-s--. A d___ h_ v__ u__ d___ g______ A d-l- h- v-u u-a d-n- g-a-s-. ------------------------------ A dalt hi viu una dona grassa. 0
Tur lejā dzīvo ziņkārīga sieviete. A--a-x-h----u-un-----a c----s-. A b___ h_ v__ u__ d___ c_______ A b-i- h- v-u u-a d-n- c-r-o-a- ------------------------------- A baix hi viu una dona curiosa. 0
Mūsu viesi bija jauki ļaudis. Els-nos-re- co----ats--r-- g-nt sim-àti--. E__ n______ c________ e___ g___ s_________ E-s n-s-r-s c-n-i-a-s e-e- g-n- s-m-à-i-a- ------------------------------------------ Els nostres convidats eren gent simpàtica. 0
Mūsu viesi bija pieklājīgi ļaudis. Els-n----es -onvi--ts---e--g-n- e-uca-a. E__ n______ c________ e___ g___ e_______ E-s n-s-r-s c-n-i-a-s e-e- g-n- e-u-a-a- ---------------------------------------- Els nostres convidats eren gent educada. 0
Mūsu viesi bija interesanti ļaudis. E-- n--t-e- co---da---er-n --n- ------s--n-. E__ n______ c________ e___ g___ i___________ E-s n-s-r-s c-n-i-a-s e-e- g-n- i-t-r-s-a-t- -------------------------------------------- Els nostres convidats eren gent interessant. 0
Man ir mīļi bērni. Ti-- uns--il-- en----a--r-. T___ u__ f____ e___________ T-n- u-s f-l-s e-c-n-a-o-s- --------------------------- Tinc uns fills encantadors. 0
Bet kaimiņiem ir nekaunīgi bērni. P--- els-v-ï-- t-n-n-un- nen--mal-d--a--. P___ e__ v____ t____ u__ n___ m__________ P-r- e-s v-ï-s t-n-n u-s n-n- m-l-d-c-t-. ----------------------------------------- Però els veïns tenen uns nens maleducats. 0
Vai Jūsu bērni ir rātni? Qu------o-t-n bé-els seu--f-lls? Q__ e_ p_____ b_ e__ s___ f_____ Q-e e- p-r-e- b- e-s s-u- f-l-s- -------------------------------- Que es porten bé els seus fills? 0

Viena valoda, daudz variāciju

Pat ja mēs runājam tikai vienā valodā, mēs runājam vairakā. Jo nav tādas pašpietiekamas valodas. Katra valoda uzrāda vairākas dimensijas. Bvaloda ir dzīva sistēma. Runātājs vienmēr orientējas uz klausītāju. Tādēļ cilvēki runājot izmanto dažādu valodu. Šīs variācijas parādas dažādās formās. Piemēram, katrai valodai ir vēsture. Ta ir mainījusies un ta turpinās mainīties. To var ievērot, ka vecāki cilvēki runā savādāk kā jaunieši. Lielākajai daļai valodu ir arī dažādi dialekti. Kaut gan dialektā runājošie var pielāgoties apkārtējai videi. Noteiktās situācijās viņi runā standarta valodā. Dažādām sociālajām grupām ir atšķirīgas valodas. Piemēram, jauniešu valoda vai mednieku žargons. Liela daļa cilvēku darba runa savādāk ka mājās. Daudzi darbā izmanto arī profesionālo žargonu. Atšķirības atrodamas arī runātajā un pierakstītajā valodā. Runātā valoda parasti ir daudz vienkāršāka kā rakstītā. Atšķirība var būt diezgan liela. Šajā gadījumā, rakstītā valoda ļoti sen nav mainījusies. Tad runātājiem vispirms jaiemācas rakstītā valoda. Ka arī sieviešu un vīriešu valodas ir atšķirīgas. Rietumnieku sabiedrība ši atšķirība nav tik liela. Bet ir valstis, kuras sievietes runā daudz atšķirīgāk kā vīrieši. Dažās kultūrās pieklājībai ir īpaša valodnieciska forma. Tad runāšana nav nemaz tika viegla! Mums jāpievērš uzmanība vairākām lietām vienlaicīgi.