Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   sq E shkuara 1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81 [tetёdhjetёenjё]

E shkuara 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu albāņu Spēlēt Vairāk
rakstīt s-kr-aj s______ s-k-u-j ------- shkruaj 0
Viņš rakstīja vēstuli. A- -h--u-jti ----letё-. A_ s________ n__ l_____ A- s-k-u-j-i n-ё l-t-r- ----------------------- Ai shkruajti njё letёr. 0
Un viņa rakstīja pastkarti. D-e a-----k---jt- n-ё--a-----nё. D__ a__ s________ n__ k_________ D-e a-o s-k-u-j-i n-ё k-r-o-i-ё- -------------------------------- Dhe ajo shkruajti njё kartolinё. 0
lasīt l-x-j l____ l-x-j ----- lexoj 0
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. A- l-xoi -j----vist-. A_ l____ n__ r_______ A- l-x-i n-ё r-v-s-ё- --------------------- Ai lexoi njё revistё. 0
Un viņa lasīja grāmatu. Dhe-a-o ----- -jё li-ё-. D__ a__ l____ n__ l_____ D-e a-o l-x-i n-ё l-b-r- ------------------------ Dhe ajo lexoi njё libёr. 0
ņemt marr m___ m-r- ---- marr 0
Viņš paņēma cigareti. A- -or- --------r-. A_ m___ n__ c______ A- m-r- n-ё c-g-r-. ------------------- Ai mori njё cigare. 0
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. A-- m-ri njё -o----o--l-at-. A__ m___ n__ c___ ç_________ A-o m-r- n-ё c-p- ç-k-l-a-ё- ---------------------------- Ajo mori njё copё çokollatё. 0
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. Ai --k--shte---s--k--p-r a-o------ be----e. A_ n__ i____ b______ p__ a__ i____ b_______ A- n-k i-h-e b-s-i-, p-r a-o i-h-e b-s-i-e- ------------------------------------------- Ai nuk ishte besnik, por ajo ishte besnike. 0
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. Ai -s-te de-be----o- aj- -s-te-e zel---m-. A_ i____ d______ p__ a__ i____ e z________ A- i-h-e d-m-e-, p-r a-o i-h-e e z-l-s-m-. ------------------------------------------ Ai ishte dembel, por ajo ishte e zellshme. 0
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. A- -s--- i-v--------or --o i-----e-pasur. A_ i____ i v______ p__ a__ i____ e p_____ A- i-h-e i v-r-ё-, p-r a-o i-h-e e p-s-r- ----------------------------------------- Ai ishte i varfёr, por ajo ishte e pasur. 0
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. A- s-ki--te -ek-, -or b--x-e. A_ s_______ l____ p__ b______ A- s-k-s-t- l-k-, p-r b-r-h-. ----------------------------- Ai s’kishte lekё, por borxhe. 0
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. Ai -’kis--e-fa---------tё----rsll--. A_ s_______ f___ p__ v____ t________ A- s-k-s-t- f-t- p-r v-t-m t-r-l-ё-. ------------------------------------ Ai s’kishte fat, por vetёm tersllёk. 0
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. Ai -’ki--t- -ukse-, p-r-d---ti-. A_ s_______ s______ p__ d_______ A- s-k-s-t- s-k-e-, p-r d-s-t-m- -------------------------------- Ai s’kishte sukses, por dёshtim. 0
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. A----k-i--t--i---naq--- p-- i p-kё-a---. A_ n__ i____ i k_______ p__ i p_________ A- n-k i-h-e i k-n-q-r- p-r i p-k-n-q-r- ---------------------------------------- Ai nuk ishte i kёnaqur, por i pakёnaqur. 0
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. A- -uk---ht--- ----ur--por-i t----tu-r. A_ n__ i____ i l______ p__ i t_________ A- n-k i-h-e i l-m-u-, p-r i t-i-h-u-r- --------------------------------------- Ai nuk ishte i lumtur, por i trishtuar. 0
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. A- nuk-i-h---sim--t----po--i-hte-ant-pat-k. A_ n__ i____ s________ p__ i____ a_________ A- n-k i-h-e s-m-a-i-, p-r i-h-e a-t-p-t-k- ------------------------------------------- Ai nuk ishte simpatik, por ishte antipatik. 0

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.