Sarunvārdnīca

lv Pagātne 1   »   zh 过去时1

81 [astoņdesmit viens]

Pagātne 1

Pagātne 1

81[八十一]

81 [Bāshíyī]

过去时1

guòqù shí 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ķīniešu (vienkāršotā) Spēlēt Vairāk
rakstīt 写--书写 写____ 写-,-写 ----- 写字,书写 0
g-ò----h- 1 g____ s__ 1 g-ò-ù s-í 1 ----------- guòqù shí 1
Viņš rakstīja vēstuli. 他--- -封 - 。 他 写_ 一_ 信 。 他 写- 一- 信 。 ----------- 他 写了 一封 信 。 0
gu--ù sh- 1 g____ s__ 1 g-ò-ù s-í 1 ----------- guòqù shí 1
Un viņa rakstīja pastkarti. 她--- 一--明---。 她 写_ 一_ 明__ 。 她 写- 一- 明-片 。 ------------- 她 写了 一个 明信片 。 0
xi-------ūxiě x_____ s_____ x-ě-ì- s-ū-i- ------------- xiězì, shūxiě
lasīt 读书,看书 读____ 读-,-书 ----- 读书,看书 0
xi--ì- shū-iě x_____ s_____ x-ě-ì- s-ū-i- ------------- xiězì, shūxiě
Viņš lasīja ilustrētu žurnālu. 他----一---报 。 他 读_ 一_ 画_ 。 他 读- 一- 画- 。 ------------ 他 读了 一本 画报 。 0
xiě-ì, s-ūx-ě x_____ s_____ x-ě-ì- s-ū-i- ------------- xiězì, shūxiě
Un viņa lasīja grāmatu. 她-读了 一本 书 。 她 读_ 一_ 书 。 她 读- 一- 书 。 ----------- 她 读了 一本 书 。 0
tā---ě------fēn- x--. t_ x____ y_ f___ x___ t- x-ě-e y- f-n- x-n- --------------------- tā xiěle yī fēng xìn.
ņemt 拿,-,收到,吃,----坐 拿_____________ 拿-取-收-,-,-,-,- -------------- 拿,取,收到,吃,用,乘,坐 0
tā x--l- -ī-f--- x--. t_ x____ y_ f___ x___ t- x-ě-e y- f-n- x-n- --------------------- tā xiěle yī fēng xìn.
Viņš paņēma cigareti. 他--/抽-------- 。 他 吸__ 了 一_ 香_ 。 他 吸-抽 了 一- 香- 。 --------------- 他 吸/抽 了 一支 香烟 。 0
tā ---l--y- -ēn- --n. t_ x____ y_ f___ x___ t- x-ě-e y- f-n- x-n- --------------------- tā xiěle yī fēng xìn.
Viņa paņēma gabaliņu šokolādes. 她 ---一---克力 。 她 吃_ 一_ 巧__ 。 她 吃- 一- 巧-力 。 ------------- 她 吃了 一块 巧克力 。 0
Tā -iě-- -- g- m-n------à-. T_ x____ y_ g_ m___________ T- x-ě-e y- g- m-n-x-n-i-n- --------------------------- Tā xiěle yī gè míngxìnpiàn.
Viņš bija neuzticīgs, bet viņa bija uzticīga. 他----不忠-- -是 - 对---诚 。 他 对_ 不___ 但_ 她 对_ 忠_ 。 他 对- 不-诚- 但- 她 对- 忠- 。 ---------------------- 他 对她 不忠诚, 但是 她 对他 忠诚 。 0
Tā --ěl--y---è mí---ìn-i--. T_ x____ y_ g_ m___________ T- x-ě-e y- g- m-n-x-n-i-n- --------------------------- Tā xiěle yī gè míngxìnpiàn.
Viņš bija slinks, bet viņa bija čakla. 他-很懒,--- --勤劳-。 他 很__ 但_ 她 勤_ 。 他 很-, 但- 她 勤- 。 --------------- 他 很懒, 但是 她 勤劳 。 0
Tā --ě-- -ī -è ------n----. T_ x____ y_ g_ m___________ T- x-ě-e y- g- m-n-x-n-i-n- --------------------------- Tā xiěle yī gè míngxìnpiàn.
Viņš bija nabadzīgs, bet viņa bija bagāta. 他 -穷--但--她--钱 。 他 很__ 但_ 她 有_ 。 他 很-, 但- 她 有- 。 --------------- 他 很穷, 但是 她 有钱 。 0
Dúshū- kà-shū D_____ k_____ D-s-ū- k-n-h- ------------- Dúshū, kànshū
Viņam nebija naudas, bet bija parādi. 他 -有--, -- -务-。 他 没_ 钱_ 还_ 债_ 。 他 没- 钱- 还- 债- 。 --------------- 他 没有 钱, 还有 债务 。 0
D----,---nshū D_____ k_____ D-s-ū- k-n-h- ------------- Dúshū, kànshū
Viņam nebija laimes, bet bija nelaimes. 他 没有-好----还 --霉-。 他 没_ 好___ 还 很__ 。 他 没- 好-气- 还 很-霉 。 ----------------- 他 没有 好运气, 还 很倒霉 。 0
Dú--ū, -à--hū D_____ k_____ D-s-ū- k-n-h- ------------- Dúshū, kànshū
Viņam nebija panākumu, bet bija neveiksmes. 他 ---功, - --败-。 他 没 成__ 还 很__ 。 他 没 成-, 还 很-败 。 --------------- 他 没 成功, 还 很失败 。 0
tā --le -ī---n -uàb--. t_ d___ y_ b__ h______ t- d-l- y- b-n h-à-à-. ---------------------- tā dúle yī běn huàbào.
Viņš nebija apmierināts, bet bija neapmierināts. 他-----, 而---不满足-。 他 不 满__ 而_ 很___ 。 他 不 满-, 而- 很-满- 。 ----------------- 他 不 满意, 而且 很不满足 。 0
tā d-l- y-------u-bào. t_ d___ y_ b__ h______ t- d-l- y- b-n h-à-à-. ---------------------- tā dúle yī běn huàbào.
Viņš nebija laimīgs, bet bija nelaimīgs. 他---心--而且 -不-- 。 他 不___ 而_ 很___ 。 他 不-心- 而- 很-幸- 。 ---------------- 他 不开心, 而且 很不幸福 。 0
t---úle-yī-bě---uà-ào. t_ d___ y_ b__ h______ t- d-l- y- b-n h-à-à-. ---------------------- tā dúle yī běn huàbào.
Viņš nebija simpātisks, bet bija nesimpātisks. 他--人 没有-好-, -- 惹人厌-。 他 让_ 没_ 好__ 而_ 惹__ 。 他 让- 没- 好-, 而- 惹-厌 。 -------------------- 他 让人 没有 好感, 而且 惹人厌 。 0
Tā--ú-e--ī---- sh-. T_ d___ y_ b__ s___ T- d-l- y- b-n s-ū- ------------------- Tā dúle yī běn shū.

Kā bērni iemācas runāt pareizi

Tiklīdz cilvēks piedzimst, tas kontaktējas ar cilvēkiem. Mazuļi raud, kad tie kaut ko vēlas. Tie jau mēnešu vecumā var pateikt dažus vienkāršus vārdus. Kad viņiem ir ap divi gai, tie var izveidot apmēram trīs vārdus garus teikumus. Jūs nevarat bērnus ietekmēt, kad tie sāk runāt. Bet jūs varat ietekmēt to, cik pareizi viņš apgūst savu dzimto valodu. Tādēļ jums jāapdomā dažas lietas. Pāri visam, svarīgi ir, lai bērns būtu vienmēr motivēts mācīties. Viņam jāapzinās, ka viņš gūst panākumus runājot. Mazuļiem patīk smaids kā pozitīva atbilde. Vecāki bērni meklē dialogu ar apkārtējo vidi. Viņi orientējas uz valodu, kādu izmanto viņam apkārt. Tādēļ to vecāku un skolotāju valodas prasmes ir ļoti savarīgas. Bērniem arī jāiemācas, ka valoda ir vērtība. Un tajā pašā laikā, jāgūšt prieks to mācoties. Lasot viņiem priekšā, bērns ievēro, cik valoda ir aizraujoša. Vecākiem arī jānodarbojas ar bērniem, cik daudz vien iespējams. Kad bērns pieredz kaut ko, viņš vēlas par to pastāstīt. Bērniem, kuri aug divvalodīgā ģimenē, nepieciešami stingri likumi. Viņam jāzin, ar kuru runāt kura valodā. Šādā veidā viņš iemācas atšķirt abas valodas. Kad bērni sāk iet skolā, to valoda mainās. Viņi apgūst jaunu sarunvalodu. Tad vecākiem svarīgi ir pievērst uzmanību, kā runā viņu bērns. Pētījumi pierāda, ka to pirmā valoda atstāj nospiedumu uz smadzenēm uz visu dzīvi. Ko mēs iemācamies būdami bērni, izmantojam visu savu dzīvi. Tie, kuri apguvuši pareizi savu dzimto valodu, gūs labumu nākotnē. Viņš iemācas jaunas lietas ātrāk un labāk - ne tikai svešvalodas.