Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   bs Prošlost 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [osamdeset i dva]

Prošlost 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu bosniešu Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? Jesi -i --rao----or-la zva-- hitn---omoć? J___ l_ m____ / m_____ z____ h____ p_____ J-s- l- m-r-o / m-r-l- z-a-i h-t-u p-m-ć- ----------------------------------------- Jesi li morao / morala zvati hitnu pomoć? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? Je-i li-m--a- / -or-la --ati dok----? J___ l_ m____ / m_____ z____ d_______ J-s- l- m-r-o / m-r-l- z-a-i d-k-o-a- ------------------------------------- Jesi li morao / morala zvati doktora? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? Jes- l---o-ao----or--a ----i--o-ic-j-? J___ l_ m____ / m_____ z____ p________ J-s- l- m-r-o / m-r-l- z-a-i p-l-c-j-? -------------------------------------- Jesi li morao / morala zvati policiju? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. Ima-- -i -roj-tel--on-?-Up--v- -a--ga -m-o-/--m---. I____ l_ b___ t________ U_____ s__ g_ i___ / i_____ I-a-e l- b-o- t-l-f-n-? U-r-v- s-m g- i-a- / i-a-a- --------------------------------------------------- Imate li broj telefona? Upravo sam ga imao / imala. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. Imate l--adresu?--p--vo sa---- i--- / i-a-a. I____ l_ a______ U_____ s__ j_ i___ / i_____ I-a-e l- a-r-s-? U-r-v- s-m j- i-a- / i-a-a- -------------------------------------------- Imate li adresu? Upravo sam je imao / imala. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. I-ate ----la--gr--a--Up------a- ga--m-o / -----. I____ l_ p___ g_____ U_____ s__ g_ i___ / i_____ I-a-e l- p-a- g-a-a- U-r-v- s-m g- i-a- / i-a-a- ------------------------------------------------ Imate li plan grada? Upravo sam ga imao / imala. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. D- l---e došao ------j---? -n n-je-mo-ao -----na-v------. D_ l_ j_ d____ n_ v_______ O_ n___ m____ d___ n_ v_______ D- l- j- d-š-o n- v-i-e-e- O- n-j- m-g-o d-ć- n- v-i-e-e- --------------------------------------------------------- Da li je došao na vrijeme? On nije mogao doći na vrijeme. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. Je-li -r--ašao p-t- -n---je ---a- -ronaći-p-t. J_ l_ p_______ p___ O_ n___ m____ p______ p___ J- l- p-o-a-a- p-t- O- n-j- m-g-o p-o-a-i p-t- ---------------------------------------------- Je li pronašao put? On nije mogao pronaći put. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. Da--i-te--- on raz-mio- On ----ije--ogao--az--jeti. D_ l_ t_ j_ o_ r_______ O_ m_ n___ m____ r_________ D- l- t- j- o- r-z-m-o- O- m- n-j- m-g-o r-z-m-e-i- --------------------------------------------------- Da li te je on razumio? On me nije mogao razumjeti. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? Z-š-o --s- --g------og-- do----------e--? Z____ n___ m____ / m____ d___ n_ v_______ Z-š-o n-s- m-g-o / m-g-a d-ć- n- v-i-e-e- ----------------------------------------- Zašto nisi mogao / mogla doći na vrijeme? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? Za------s--m--ao-----g-a pro--ći-pu-? Z____ n___ m____ / m____ p______ p___ Z-š-o n-s- m-g-o / m-g-a p-o-a-i p-t- ------------------------------------- Zašto nisi mogao / mogla pronaći put? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? Zašt---a--isi---ga--- m-----ra--m---i? Z____ g_ n___ m____ / m____ r_________ Z-š-o g- n-s- m-g-o / m-g-a r-z-m-e-i- -------------------------------------- Zašto ga nisi mogao / mogla razumjeti? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. Ja-n---m -oga- --m--l--do---n- vr-j---- --r -ij- ---o--uto-u--. J_ n____ m____ / m____ d___ n_ v_______ j__ n___ b___ a________ J- n-s-m m-g-o / m-g-a d-ć- n- v-i-e-e- j-r n-j- b-l- a-t-b-s-. --------------------------------------------------------------- Ja nisam mogao / mogla doći na vrijeme, jer nije bilo autobusa. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. Ja -isa- --gao-- m--la p-on-ći---t,-jer-ni-am-i--o ---n--r-d-. J_ n____ m____ / m____ p______ p___ j__ n____ i___ p___ g_____ J- n-s-m m-g-o / m-g-a p-o-a-i p-t- j-r n-s-m i-a- p-a- g-a-a- -------------------------------------------------------------- Ja nisam mogao / mogla pronaći put, jer nisam imao plan grada. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. J---a-n-s-m-mo----/ mog-- r-z--j-t-, jer-j-----i-a b-l---re----n-. J_ g_ n____ m____ / m____ r_________ j__ j_ m_____ b___ p_________ J- g- n-s-m m-g-o / m-g-a r-z-m-e-i- j-r j- m-z-k- b-l- p-e-l-s-a- ------------------------------------------------------------------ Ja ga nisam mogao / mogla razumjeti, jer je muzika bila preglasna. 0
Man bija jāņem taksometrs. J- -a--mora--/-mora-- uz----t--s-. J_ s__ m____ / m_____ u____ t_____ J- s-m m-r-o / m-r-l- u-e-i t-k-i- ---------------------------------- Ja sam morao / morala uzeti taksi. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. Ja-s-- mo------mor--a --piti -lan---ada. J_ s__ m____ / m_____ k_____ p___ g_____ J- s-m m-r-o / m-r-l- k-p-t- p-a- g-a-a- ---------------------------------------- Ja sam morao / morala kupiti plan grada. 0
Man bija jāizslēdz radio. J- sam-----o /---ra-a --k-ju-iti radio. J_ s__ m____ / m_____ i_________ r_____ J- s-m m-r-o / m-r-l- i-k-j-č-t- r-d-o- --------------------------------------- Ja sam morao / morala isključiti radio. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + bosniešu (1-100) MP3 bosniešu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.