Sarunvārdnīca

lv Pagātne 2   »   et Minevik 2

82 [astoņdesmit divi]

Pagātne 2

Pagātne 2

82 [kaheksakümmend kaks]

Minevik 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Vai tev bija jāizsauc ātrā palīdzība? Pi-id--a-k--r----ku-----? P____ s_ k______ k_______ P-d-d s- k-i-a-i k-t-u-a- ------------------------- Pidid sa kiirabi kutsuma? 0
Vai tev bija jāizsauc ārsts? Pi-id-s- a---i-ku-su--? P____ s_ a____ k_______ P-d-d s- a-s-i k-t-u-a- ----------------------- Pidid sa arsti kutsuma? 0
Vai tev bija jāizsauc policija? Pi-id--a-----t--i ku-s-ma? P____ s_ p_______ k_______ P-d-d s- p-l-t-e- k-t-u-a- -------------------------- Pidid sa politsei kutsuma? 0
Vai Jums ir telefona numurs? Tikko vēl bija. K---tei- -n-s-e --l-f-ni--m-e-? ---- --g-si -li-mul-se-----l. K__ t___ o_ s__ t______________ H___ t_____ o__ m__ s__ v____ K-s t-i- o- s-e t-l-f-n-n-m-e-? H-t- t-g-s- o-i m-l s-e v-e-. ------------------------------------------------------------- Kas teil on see telefoninumber? Hetk tagasi oli mul see veel. 0
Vai Jums ir adrese? Tikko vēl bija. K-s -----o--se- aad-------e-- t-g--i -li -u- s-- --el. K__ t___ o_ s__ a_______ H___ t_____ o__ m__ s__ v____ K-s t-i- o- s-e a-d-e-s- H-t- t-g-s- o-i m-l s-e v-e-. ------------------------------------------------------ Kas teil on see aadress? Hetk tagasi oli mul see veel. 0
Vai Jums ir pilsētas plāns? Tikko vēl bija. Ka- te-l o- linnakaa--? H--- t-g--i o-i-mul --- vee-. K__ t___ o_ l__________ H___ t_____ o__ m__ s__ v____ K-s t-i- o- l-n-a-a-r-? H-t- t-g-s- o-i m-l s-e v-e-. ----------------------------------------------------- Kas teil on linnakaart? Hetk tagasi oli mul see veel. 0
Vai viņš atnāca laikā? Viņš nevarēja atnākt laikā. T------ -äpsel-- -- -i saa-u--t-pse-- t----. T___ t_ t_______ T_ e_ s_____ t______ t_____ T-l- t- t-p-e-t- T- e- s-a-u- t-p-e-t t-l-a- -------------------------------------------- Tuli ta täpselt? Ta ei saanud täpselt tulla. 0
Vai viņš atrada ceļu? Viņš nevarēja atrast ceļu. Le-d-s ta t-e? -a -----i--ud t-ed. L_____ t_ t___ T_ e_ l______ t____ L-i-i- t- t-e- T- e- l-i-n-d t-e-. ---------------------------------- Leidis ta tee? Ta ei leidnud teed. 0
Vai viņš tevi saprata? Viņš nevarēja mani saprast. S-- t- -i---- --u---- -i s-a-ud m--ust-a--. S__ t_ s_____ a___ T_ e_ s_____ m_____ a___ S-i t- s-n-s- a-u- T- e- s-a-u- m-n-s- a-u- ------------------------------------------- Sai ta sinust aru? Ta ei saanud minust aru. 0
Kāpēc tu nevarēji atnākt laikā? Mi---ei ---n-- sa--äps-l- -----? M___ e_ s_____ s_ t______ t_____ M-k- e- s-a-u- s- t-p-e-t t-l-a- -------------------------------- Miks ei saanud sa täpselt tulla? 0
Kāpēc tu nevarēji atrast ceļu? M--- -- --e- ----e---u-? M___ s_ t___ e_ l_______ M-k- s- t-e- e- l-i-n-d- ------------------------ Miks sa teed ei leidnud? 0
Kāpēc tu nevarēji viņu sprast? Mi-- sa-te-a-----u-e- sa-n-d? M___ s_ t_____ a__ e_ s______ M-k- s- t-m-s- a-u e- s-a-u-? ----------------------------- Miks sa temast aru ei saanud? 0
Es nevarēju atnākt laikā, jo nenāca autobuss. Ma -i-sa--ud t-----t -õu-----na ---e---b-ss--e- --inu-. M_ e_ s_____ t______ j____ k___ ü_____ b____ e_ l______ M- e- s-a-u- t-p-e-t j-u-a k-n- ü-t-g- b-s-i e- l-i-u-. ------------------------------------------------------- Ma ei saanud täpselt jõuda kuna ühtegi bussi ei läinud. 0
Es nevarēju atrast ceļu, jo man nebija pilsētas plāna. Ma e--s-a----te-- -e--a-kuna-mul-ei----u- ---nakaar-i. M_ e_ s_____ t___ l____ k___ m__ e_ o____ l___________ M- e- s-a-u- t-e- l-i-a k-n- m-l e- o-n-d l-n-a-a-r-i- ------------------------------------------------------ Ma ei saanud teed leida kuna mul ei olnud linnakaarti. 0
Es nevarēju viņu saprast, jo mūzika bija tik skaļa. Ma-ei----n-d te-as- -----u------s--- --i n-- --li. M_ e_ s_____ t_____ a__ k___ m______ o__ n__ v____ M- e- s-a-u- t-m-s- a-u k-n- m-u-i-a o-i n-i v-l-. -------------------------------------------------- Ma ei saanud temast aru kuna muusika oli nii vali. 0
Man bija jāņem taksometrs. Ma --din ta-s- ---m-. M_ p____ t____ v_____ M- p-d-n t-k-o v-t-a- --------------------- Ma pidin takso võtma. 0
Man bija jānopērk pilsētas plāns. Ma-pi--------akaardi -s--a. M_ p____ l__________ o_____ M- p-d-n l-n-a-a-r-i o-t-a- --------------------------- Ma pidin linnakaardi ostma. 0
Man bija jāizslēdz radio. Ma p--i- -aadi---a-k-e-a-s --e-a--. M_ p____ r_____ v_________ k_______ M- p-d-n r-a-i- v-i-s-m-k- k-e-a-a- ----------------------------------- Ma pidin raadio vaiksemaks keerama. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + igauņu (1-100) MP3 igauņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Svešvalodas labāk apgūt ārzemēs!

Pieaugušajiem nav tik viegli iemācīties valodu kā bērniem. Viņu smadzenes ir pilnībā attīstījušās. Tādēļ tās vairs nevar tik labi izveidot jaunas atiņas sistēmas. Bet arī pieaugušais var iemācīties svešvalodu ļoti labi. Lai to paveiktu, viņam ir jādodas uz valsti, kurā šo valodu izmanto. Svešvalodu jo īpaši efektīvi ir iemācīties ārzemēs. Jebkurš, kurš ir bijis valodas brīvdienās, to apstiprinās. Iemācīties valodu vislabāk var tad, kad atrodas valodas dabiskajā vidē. Jauns pētījums ir nonācis pie interesantiem rezultātiem. Tas parāda, ka cilvēks apgūst valodu ārzemēs savādāk. Smadzenes apstrādā svešvalodu tāpat kā dzimto. Pētnieki ir ilgi domājuši, ka pastāv dažādi mācīšanās procesi. Un šķiet, ka šis eksperiments ir to pierādījis. Grupai testa subjektu bija jāapgūst mākslīgi veidota valoda. Daži testa subjekti apmeklēja parastus valodu kursus. Citi mācījās neīstā ārzemju situācijā. Šiem testa subjektiem bija jāiemācas orientēties ārvalstu uzstādījumos. Visi, ar kuriem tie sazinājās, runāja jaunajā valodā. Visi, ar kuriem tie kontaktējās, runāja jaunajā valodā. Tie piederēja pie nepazīstamas runātāju kopienas. Tādēļ viņi bija spiesti iemācīties ātri jauno valodu. Pēc kāda laika testa subjekti tika pārbaudīti. Abas grupas uzrādīja labu jaunās valodas zināšanu līmeni. Bet to smadzenes apstrādāja svešvalodu dažādi. Tie, kuri mācījās ‘ārzemēs’ uzrādīja satriecošu smadzeņu darbību. To smadzenes apstrādāja svešvalodas gramatiku, kā to dzimtās valodas gramatiku. Tāds pats mehānisms tika identificēts dzimtajā valodā runājošajiem. Valodu brīvdienas ir pati jaukākais un efektīvākais mācīšanās veids.