Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   ku Dema borî 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [heştê û sê]

Dema borî 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu kurdu (kurmandži) Spēlēt Vairāk
piezvanīt T-l-fon-irin T___________ T-l-f-n-i-i- ------------ Telefonkirin 0
Es runāju pa telefonu. Min t----on-k--. M__ t______ k___ M-n t-l-f-n k-r- ---------------- Min telefon kir. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. Mi- h-rt-- -êle--n --r. M__ h_____ t______ k___ M-n h-r-i- t-l-f-n k-r- ----------------------- Min hertim têlefon kir. 0
jautāt P-r-în P_____ P-r-î- ------ Pirsîn 0
Es jautāju. Min p-rs-. M__ p_____ M-n p-r-î- ---------- Min pirsî. 0
Es vienmēr jautāju. M-n her--- -i---. M__ h_____ p_____ M-n h-r-i- p-r-î- ----------------- Min hertim pirsî. 0
stāstīt ve-o--n v______ v-g-t-n ------- vegotin 0
Es stāstīju. M-n vegot. M__ v_____ M-n v-g-t- ---------- Min vegot. 0
Es izstāstīju visu stāstu. Mi- h----çî--- v-got. M__ h___ ç____ v_____ M-n h-m- ç-r-k v-g-t- --------------------- Min hemû çîrok vegot. 0
mācīties F----n F_____ F-r-û- ------ Fêrbûn 0
Es mācījos. E-----bû-. E_ f______ E- f-r-û-. ---------- Ez fêrbûm. 0
Es mācījos visu vakaru. Ez-hem--ê-a----êr--m. E_ h___ ê____ f______ E- h-m- ê-a-ê f-r-û-. --------------------- Ez hemû êvarê fêrbûm. 0
strādāt Xe-it-n X______ X-b-t-n ------- Xebitîn 0
Es strādāju. E- -ebi-îm. E_ x_______ E- x-b-t-m- ----------- Ez xebitîm. 0
Es strādāju visu dienu. Ez ro-- -e--xe-----. E_ r___ t__ x_______ E- r-j- t-v x-b-t-m- -------------------- Ez rojê tev xebitîm. 0
ēst X-a--n X_____ X-a-i- ------ Xwarin 0
Es paēdu. M-n---a--n--wa-. M__ x_____ x____ M-n x-a-i- x-a-. ---------------- Min xwarin xwar. 0
Es apēdu visu ēdienu. Min--w-r-- he-î-xwa-. M__ x_____ h___ x____ M-n x-a-i- h-m- x-a-. --------------------- Min xwarin hemî xwar. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 kurdu (kurmandži) (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.