Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   mr भूतकाळ ३

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

८३ [त्र्याऐंशी]

83 [Tryā'ainśī]

भूतकाळ ३

bhūtakāḷa 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu maratu Spēlēt Vairāk
piezvanīt ट------ ---े टे___ क__ ट-ल-फ-न क-ण- ------------ टेलिफोन करणे 0
b--t-kāḷ- 3 b________ 3 b-ū-a-ā-a 3 ----------- bhūtakāḷa 3
Es runāju pa telefonu. म- टे--फोन क---. मी टे___ के__ म- ट-ल-फ-न क-ल-. ---------------- मी टेलिफोन केला. 0
bhūt--āḷa 3 b________ 3 b-ū-a-ā-a 3 ----------- bhūtakāḷa 3
Es runāju pa telefonu visu laiku. म--स---र्---े----लिफ---र--ोल----त-.-- -ो--. मी सं___ वे_ टे_____ बो__ हो__ / हो__ म- स-प-र-ण व-ळ ट-ल-फ-न-र ब-ल- ह-त-. / ह-त-. ------------------------------------------- मी संपूर्ण वेळ टेलिफोनवर बोलत होतो. / होते. 0
ṭ-l--h-na -ara-ē ṭ________ k_____ ṭ-l-p-ō-a k-r-ṇ- ---------------- ṭēliphōna karaṇē
jautāt व-चा-णे वि___ व-च-र-े ------- विचारणे 0
ṭ--i----- -a--ṇē ṭ________ k_____ ṭ-l-p-ō-a k-r-ṇ- ---------------- ṭēliphōna karaṇē
Es jautāju. म--व-च---े. मी वि____ म- व-च-र-े- ----------- मी विचारले. 0
ṭ-----ōn- k-r-ṇē ṭ________ k_____ ṭ-l-p-ō-a k-r-ṇ- ---------------- ṭēliphōna karaṇē
Es vienmēr jautāju. मी नेह--ीच-विचारत--लो. मी ने___ वि___ आ__ म- न-ह-म-च व-च-र- आ-ो- ---------------------- मी नेहेमीच विचारत आलो. 0
mī-ṭ-li--ōn- -ē-ā. m_ ṭ________ k____ m- ṭ-l-p-ō-a k-l-. ------------------ mī ṭēliphōna kēlā.
stāstīt निवे-न -रणे नि___ क__ न-व-द- क-ण- ----------- निवेदन करणे 0
m- -ē-ip---a kē--. m_ ṭ________ k____ m- ṭ-l-p-ō-a k-l-. ------------------ mī ṭēliphōna kēlā.
Es stāstīju. मी-नि-ेद---े-े. मी नि___ के__ म- न-व-द- क-ल-. --------------- मी निवेदन केले. 0
m- ṭ-liphō-- ---ā. m_ ṭ________ k____ m- ṭ-l-p-ō-a k-l-. ------------------ mī ṭēliphōna kēlā.
Es izstāstīju visu stāstu. म--पू--ण -हा-- --व-दन----ी. मी पू__ क__ नि___ के__ म- प-र-ण क-ा-ी न-व-द- क-ल-. --------------------------- मी पूर्ण कहाणी निवेदन केली. 0
Mī---m---ṇ--v-ḷa ṭ-l---ōn-var--b-la-a -ō-ō--/-Hōt-. M_ s_______ v___ ṭ____________ b_____ h____ / H____ M- s-m-ū-ṇ- v-ḷ- ṭ-l-p-ō-a-a-a b-l-t- h-t-. / H-t-. --------------------------------------------------- Mī sampūrṇa vēḷa ṭēliphōnavara bōlata hōtō. / Hōtē.
mācīties श---े---अभ्--- --णे शि__ / अ___ क__ श-क-े / अ-्-ा- क-ण- ------------------- शिकणे / अभ्यास करणे 0
M---a-p-----v-ḷa--ē---h-n-v-r---ō-----hōtō--/ Hō-ē. M_ s_______ v___ ṭ____________ b_____ h____ / H____ M- s-m-ū-ṇ- v-ḷ- ṭ-l-p-ō-a-a-a b-l-t- h-t-. / H-t-. --------------------------------------------------- Mī sampūrṇa vēḷa ṭēliphōnavara bōlata hōtō. / Hōtē.
Es mācījos. म--शिक--.-/--िक--. मी शि___ / शि___ म- श-क-े- / श-क-ो- ------------------ मी शिकले. / शिकलो. 0
Mī-----ū--a--ēḷ- ṭē----ōnavara --l--a ----.-/ --tē. M_ s_______ v___ ṭ____________ b_____ h____ / H____ M- s-m-ū-ṇ- v-ḷ- ṭ-l-p-ō-a-a-a b-l-t- h-t-. / H-t-. --------------------------------------------------- Mī sampūrṇa vēḷa ṭēliphōnavara bōlata hōtō. / Hōtē.
Es mācījos visu vakaru. मी संप-र्ण ---्-ा--ळ-र -भ--ास---ला. मी सं___ सं______ अ___ के__ म- स-प-र-ण स-ध-य-क-ळ-र अ-्-ा- क-ल-. ----------------------------------- मी संपूर्ण संध्याकाळभर अभ्यास केला. 0
Vi-----ē V_______ V-c-r-ṇ- -------- Vicāraṇē
strādāt काम-कर-े का_ क__ क-म क-ण- -------- काम करणे 0
Vi-ā-aṇē V_______ V-c-r-ṇ- -------- Vicāraṇē
Es strādāju. म---ाम -े--. मी का_ के__ म- क-म क-ल-. ------------ मी काम केले. 0
Vi-āra-ē V_______ V-c-r-ṇ- -------- Vicāraṇē
Es strādāju visu dienu. मी---र-ण ---स -ाम---ले. मी पू__ दि__ का_ के__ म- प-र-ण द-व- क-म क-ल-. ----------------------- मी पूर्ण दिवस काम केले. 0
m--v-c---l-. m_ v________ m- v-c-r-l-. ------------ mī vicāralē.
ēst ज-वणे जे__ ज-व-े ----- जेवणे 0
m--vic-----. m_ v________ m- v-c-r-l-. ------------ mī vicāralē.
Es paēdu. मी ----ो. - ज---े. मी जे___ / जे___ म- ज-व-ो- / ज-व-े- ------------------ मी जेवलो. / जेवले. 0
m---i-ā-alē. m_ v________ m- v-c-r-l-. ------------ mī vicāralē.
Es apēdu visu ēdienu. मी-सर------- --व-ो-------ले. मी स__ जे__ जे___ / जे___ म- स-्- ज-व- ज-व-ो- / ज-व-े- ---------------------------- मी सर्व जेवण जेवलो. / जेवले. 0
Mī -ē-ēmīca -icā-a-a-ālō. M_ n_______ v_______ ā___ M- n-h-m-c- v-c-r-t- ā-ō- ------------------------- Mī nēhēmīca vicārata ālō.

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.