Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   ru Прошедшая форма 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [восемьдесят три]

83 [vosemʹdesyat tri]

Прошедшая форма 3

Proshedshaya forma 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu krievu Spēlēt Vairāk
piezvanīt Го-ор--ь -о --л-ф--у Г_______ п_ т_______ Г-в-р-т- п- т-л-ф-н- -------------------- Говорить по телефону 0
Pro--e---a-- --r-a 3 P___________ f____ 3 P-o-h-d-h-y- f-r-a 3 -------------------- Proshedshaya forma 3
Es runāju pa telefonu. Я-г---ри--/ -ов-р-ла -- те---о--. Я г______ / г_______ п_ т________ Я г-в-р-л / г-в-р-л- п- т-л-ф-н-. --------------------------------- Я говорил / говорила по телефону. 0
Pr----ds---a-f--ma 3 P___________ f____ 3 P-o-h-d-h-y- f-r-a 3 -------------------- Proshedshaya forma 3
Es runāju pa telefonu visu laiku. Я --е -ремя--ов-р-л - -----ил- по-те-ефо-у. Я в__ в____ г______ / г_______ п_ т________ Я в-е в-е-я г-в-р-л / г-в-р-л- п- т-л-ф-н-. ------------------------------------------- Я все время говорил / говорила по телефону. 0
Go--r------ te--fonu G_______ p_ t_______ G-v-r-t- p- t-l-f-n- -------------------- Govoritʹ po telefonu
jautāt С---ш-в-ть С_________ С-р-ш-в-т- ---------- Спрашивать 0
G------ʹ-po-t-l--onu G_______ p_ t_______ G-v-r-t- p- t-l-f-n- -------------------- Govoritʹ po telefonu
Es jautāju. Я-спр---л-- -про-ил-. Я с______ / с________ Я с-р-с-л / с-р-с-л-. --------------------- Я спросил / спросила. 0
Go--ri-ʹ--o -elefo-u G_______ p_ t_______ G-v-r-t- p- t-l-f-n- -------------------- Govoritʹ po telefonu
Es vienmēr jautāju. Я------а --р--ива--/ -п-а------. Я в_____ с________ / с__________ Я в-е-д- с-р-ш-в-л / с-р-ш-в-л-. -------------------------------- Я всегда спрашивал / спрашивала. 0
Ya-g--ori- - go--r-l- -o-telef-n-. Y_ g______ / g_______ p_ t________ Y- g-v-r-l / g-v-r-l- p- t-l-f-n-. ---------------------------------- Ya govoril / govorila po telefonu.
stāstīt Р-с-казыва-ь Р___________ Р-с-к-з-в-т- ------------ Рассказывать 0
Y- govor-- --g---r-la-p- -el---n-. Y_ g______ / g_______ p_ t________ Y- g-v-r-l / g-v-r-l- p- t-l-f-n-. ---------------------------------- Ya govoril / govorila po telefonu.
Es stāstīju. Я р------ал---р----аз-л-. Я р________ / р__________ Я р-с-к-з-л / р-с-к-з-л-. ------------------------- Я рассказал / рассказала. 0
Y---o--r---/-go--r--a-po t-l-fo--. Y_ g______ / g_______ p_ t________ Y- g-v-r-l / g-v-r-l- p- t-l-f-n-. ---------------------------------- Ya govoril / govorila po telefonu.
Es izstāstīju visu stāstu. Я-р-сск--ал - р-с---з-ла -с--и-то-ию. Я р________ / р_________ в__ и_______ Я р-с-к-з-л / р-с-к-з-л- в-ю и-т-р-ю- ------------------------------------- Я рассказал / рассказала всю историю. 0
Y--vse vr------o------/ g--ori-a-po-t------u. Y_ v__ v_____ g______ / g_______ p_ t________ Y- v-e v-e-y- g-v-r-l / g-v-r-l- p- t-l-f-n-. --------------------------------------------- Ya vse vremya govoril / govorila po telefonu.
mācīties Уч-ть У____ У-и-ь ----- Учить 0
Y--v-- -r------ov--i- - -o--rila -- --le--nu. Y_ v__ v_____ g______ / g_______ p_ t________ Y- v-e v-e-y- g-v-r-l / g-v-r-l- p- t-l-f-n-. --------------------------------------------- Ya vse vremya govoril / govorila po telefonu.
Es mācījos. Я у--л----ч-л-. Я у___ / у_____ Я у-и- / у-и-а- --------------- Я учил / учила. 0
Y- v-- v-em-- go--ril /-govorila -o -e-e--n-. Y_ v__ v_____ g______ / g_______ p_ t________ Y- v-e v-e-y- g-v-r-l / g-v-r-l- p- t-l-f-n-. --------------------------------------------- Ya vse vremya govoril / govorila po telefonu.
Es mācījos visu vakaru. Я--е-ь--е-е- у--- / --и-а. Я в___ в____ у___ / у_____ Я в-с- в-ч-р у-и- / у-и-а- -------------------------- Я весь вечер учил / учила. 0
S-r-shi-atʹ S__________ S-r-s-i-a-ʹ ----------- Sprashivatʹ
strādāt Р-б---ть Р_______ Р-б-т-т- -------- Работать 0
Sp----iv--ʹ S__________ S-r-s-i-a-ʹ ----------- Sprashivatʹ
Es strādāju. Я--абот-- /-р-бот---. Я р______ / р________ Я р-б-т-л / р-б-т-л-. --------------------- Я работал / работала. 0
Sp--s-iv--ʹ S__________ S-r-s-i-a-ʹ ----------- Sprashivatʹ
Es strādāju visu dienu. Я-ве-ь -ень -або-ал-/---б--ала. Я в___ д___ р______ / р________ Я в-с- д-н- р-б-т-л / р-б-т-л-. ------------------------------- Я весь день работал / работала. 0
Ya s-r-s-l-- --r-s-l-. Y_ s______ / s________ Y- s-r-s-l / s-r-s-l-. ---------------------- Ya sprosil / sprosila.
ēst Ес-ь Е___ Е-т- ---- Есть 0
Y- --r-si- /---ro----. Y_ s______ / s________ Y- s-r-s-l / s-r-s-l-. ---------------------- Ya sprosil / sprosila.
Es paēdu. Я по-- - ---л-. Я п___ / п_____ Я п-е- / п-е-а- --------------- Я поел / поела. 0
Ya---r-s-- - ----sila. Y_ s______ / s________ Y- s-r-s-l / s-r-s-l-. ---------------------- Ya sprosil / sprosila.
Es apēdu visu ēdienu. Я-съел-- с---- вс--пор---. Я с___ / с____ в__ п______ Я с-е- / с-е-а в-ю п-р-и-. -------------------------- Я съел / съела всю порцию. 0
Y- ----d- -pra------ - sp----iva--. Y_ v_____ s_________ / s___________ Y- v-e-d- s-r-s-i-a- / s-r-s-i-a-a- ----------------------------------- Ya vsegda sprashival / sprashivala.

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + krievu (1-100) MP3 krievu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.