Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   te భూత కాలం 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [ఎనభై మూడు]

83 [Enabhai mūḍu]

భూత కాలం 3

Bhūta kālaṁ 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu telugu Spēlēt Vairāk
piezvanīt టె-ి-ో-్-చే-డం టె___ చే__ ట-ల-ఫ-న- చ-య-ం -------------- టెలిఫోన్ చేయడం 0
Bh-t--k--aṁ-3 B____ k____ 3 B-ū-a k-l-ṁ 3 ------------- Bhūta kālaṁ 3
Es runāju pa telefonu. నే---టెల----్--ేసా-ు నే_ టె___ చే__ న-న- ట-ల-ఫ-న- చ-స-న- -------------------- నేను టెలిఫోన్ చేసాను 0
B--t------ṁ 3 B____ k____ 3 B-ū-a k-l-ṁ 3 ------------- Bhūta kālaṁ 3
Es runāju pa telefonu visu laiku. నే---ఎ---ుడూ-ఫ-న్ లో మాట్లాడు-ూ---ఉన----ు నే_ ఎ___ ఫో_ లో మా_____ ఉ___ న-న- ఎ-్-ు-ూ ఫ-న- ల- మ-ట-ల-డ-త-న- ఉ-్-ా-ు ----------------------------------------- నేను ఎప్పుడూ ఫోన్ లో మాట్లాడుతూనే ఉన్నాను 0
Ṭ-lip----c-yaḍaṁ Ṭ_______ c______ Ṭ-l-p-ō- c-y-ḍ-ṁ ---------------- Ṭeliphōn cēyaḍaṁ
jautāt అ---ం అ___ అ-గ-ం ----- అడగటం 0
Ṭ-l--hō-----a-aṁ Ṭ_______ c______ Ṭ-l-p-ō- c-y-ḍ-ṁ ---------------- Ṭeliphōn cēyaḍaṁ
Es jautāju. న--ు-అ----ను నే_ అ___ న-న- అ-ి-ా-ు ------------ నేను అడిగాను 0
Ṭ-li-h-----y-ḍ-ṁ Ṭ_______ c______ Ṭ-l-p-ō- c-y-ḍ-ṁ ---------------- Ṭeliphōn cēyaḍaṁ
Es vienmēr jautāju. న--ు ఎ-్ప-డ--అడిగుతూ-ే ఉ--నాను నే_ ఎ___ అ____ ఉ___ న-న- ఎ-్-ు-ూ అ-ి-ు-ూ-ే ఉ-్-ా-ు ------------------------------ నేను ఎప్పుడూ అడిగుతూనే ఉన్నాను 0
N----ṭ-li-hō---ē--nu N___ ṭ_______ c_____ N-n- ṭ-l-p-ō- c-s-n- -------------------- Nēnu ṭeliphōn cēsānu
stāstīt చ-ప---ట చె___ చ-ప-ప-ట ------- చెప్పుట 0
N--u ṭe---h-- --sā-u N___ ṭ_______ c_____ N-n- ṭ-l-p-ō- c-s-n- -------------------- Nēnu ṭeliphōn cēsānu
Es stāstīju. నేను చ---ప-ను నే_ చె___ న-న- చ-ప-ప-న- ------------- నేను చెప్పాను 0
N--u-ṭe--phōn -ēsā-u N___ ṭ_______ c_____ N-n- ṭ-l-p-ō- c-s-n- -------------------- Nēnu ṭeliphōn cēsānu
Es izstāstīju visu stāstu. నేను మ--్తం క-----ె-్---ు నే_ మొ__ క__ చె___ న-న- మ-త-త- క-న- చ-ప-ప-న- ------------------------- నేను మొత్తం కధని చెప్పాను 0
N--u----u-ū-p-ō---- --ṭ-ā-u-ūn- ---ā-u N___ e_____ p___ l_ m__________ u_____ N-n- e-p-ḍ- p-ō- l- m-ṭ-ā-u-ū-ē u-n-n- -------------------------------------- Nēnu eppuḍū phōn lō māṭlāḍutūnē unnānu
mācīties చ-ువుట చ___ చ-ు-ు- ------ చదువుట 0
Nē------uḍū --ō- -- māṭ--ḍu--n--un-ā-u N___ e_____ p___ l_ m__________ u_____ N-n- e-p-ḍ- p-ō- l- m-ṭ-ā-u-ū-ē u-n-n- -------------------------------------- Nēnu eppuḍū phōn lō māṭlāḍutūnē unnānu
Es mācījos. న--- చదివ--ు నే_ చ___ న-న- చ-ి-ా-ు ------------ నేను చదివాను 0
N-n- -p-uḍ- p-ōn -- -ā--ā-utūnē-un---u N___ e_____ p___ l_ m__________ u_____ N-n- e-p-ḍ- p-ō- l- m-ṭ-ā-u-ū-ē u-n-n- -------------------------------------- Nēnu eppuḍū phōn lō māṭlāḍutūnē unnānu
Es mācījos visu vakaru. న-ను సా----ర--మొ-్-------ా-ు నే_ సా___ మొ__ చ___ న-న- స-య-త-ర- మ-త-త- చ-ి-ా-ు ---------------------------- నేను సాయంత్రం మొత్తం చదివాను 0
Aḍa--ṭaṁ A_______ A-a-a-a- -------- Aḍagaṭaṁ
strādāt ప-- చేయ-ట ప_ చే__ ప-ి చ-య-ట --------- పని చేయుట 0
Aḍ---ṭaṁ A_______ A-a-a-a- -------- Aḍagaṭaṁ
Es strādāju. న--- -ని-చేస-ను నే_ ప_ చే__ న-న- ప-ి చ-స-న- --------------- నేను పని చేసాను 0
Aḍ-g---ṁ A_______ A-a-a-a- -------- Aḍagaṭaṁ
Es strādāju visu dienu. రోజ-తా నేను-పన---ేసాను రో__ నే_ ప_ చే__ ర-జ-త- న-న- ప-ి చ-స-న- ---------------------- రోజంతా నేను పని చేసాను 0
N-n--a-ig--u N___ a______ N-n- a-i-ā-u ------------ Nēnu aḍigānu
ēst త---ట తి__ త-న-ట ----- తినుట 0
N--- aḍi--nu N___ a______ N-n- a-i-ā-u ------------ Nēnu aḍigānu
Es paēdu. న-----ిన-నా-ు నే_ తి___ న-న- త-న-న-న- ------------- నేను తిన్నాను 0
N-n- a-igā-u N___ a______ N-n- a-i-ā-u ------------ Nēnu aḍigānu
Es apēdu visu ēdienu. నే-ు -న-న- --త-తం ---్--ను నే_ అ__ మొ__ తి___ న-న- అ-్-ం మ-త-త- త-న-న-న- -------------------------- నేను అన్నం మొత్తం తిన్నాను 0
Nēnu e--u-- -ḍ--u-ū-ē---nānu N___ e_____ a________ u_____ N-n- e-p-ḍ- a-i-u-ū-ē u-n-n- ---------------------------- Nēnu eppuḍū aḍigutūnē unnānu

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.