Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   ti ሕሉፍ 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [ሰማንያንሰለስተን]

83 [semaniyaniselesiteni]

ሕሉፍ 3

ḥilufi 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu tigrinja Spēlēt Vairāk
piezvanīt ደወ-- ---ል ደ___ ም___ ደ-ለ- ም-ዋ- --------- ደወለ፣ ምድዋል 0
ḥ--ufi 3 ḥ_____ 3 h-i-u-i 3 --------- ḥilufi 3
Es runāju pa telefonu. ኣ--ደዊ- ኔ-። ኣ_ ደ__ ኔ__ ኣ- ደ-ለ ኔ-። ---------- ኣነ ደዊለ ኔረ። 0
ḥ--u-i 3 ḥ_____ 3 h-i-u-i 3 --------- ḥilufi 3
Es runāju pa telefonu visu laiku. ብዙ- -ዜ---ው--ው--። ብ__ ግ_ ክ___ ው___ ብ-ሕ ግ- ክ-ው- ው-ለ- ---------------- ብዙሕ ግዜ ክድውል ውዒለ። 0
de-el-፣--i----li d______ m_______ d-w-l-፣ m-d-w-l- ---------------- dewele፣ midiwali
jautāt ሓ-ተ፣-ቶ ሓ_____ ሓ-ተ-ሕ- ------ ሓተተ፣ሕቶ 0
de----፣ m-----li d______ m_______ d-w-l-፣ m-d-w-l- ---------------- dewele፣ midiwali
Es jautāju. ሓ-ተ---። ሓ__ ኔ__ ሓ-ተ ኔ-። ------- ሓቲተ ኔረ። 0
d-w---፣ --d--ali d______ m_______ d-w-l-፣ m-d-w-l- ---------------- dewele፣ midiwali
Es vienmēr jautāju. ብዙ- ግ- --ተ-ኔ-። ብ__ ግ_ ሓ__ ኔ__ ብ-ሕ ግ- ሓ-ተ ኔ-። -------------- ብዙሕ ግዜ ሓቲተ ኔረ። 0
a-e--ew------r-። a__ d_____ n____ a-e d-w-l- n-r-። ---------------- ane dewīle nēre።
stāstīt ነገ--ኣዘ-ተ-፣--ዝንታው ነ_________ ም____ ነ-ረ-ኣ-ን-ወ- ም-ን-ው ---------------- ነገረ፣ኣዘንተወ፣ ምዝንታው 0
an- -ewīle --re። a__ d_____ n____ a-e d-w-l- n-r-። ---------------- ane dewīle nēre።
Es stāstīju. ኣን -ነ-- -ረ። ኣ_ እ___ ኔ__ ኣ- እ-ግ- ኔ-። ----------- ኣን እነግር ኔረ። 0
ane---wīle n-r-። a__ d_____ n____ a-e d-w-l- n-r-። ---------------- ane dewīle nēre።
Es izstāstīju visu stāstu. ኣ---- -ዜ-ታ---እ--ር-ኔረ። ኣ_ ኩ_ ጊ_ ታ__ እ___ ኔ__ ኣ- ኩ- ጊ- ታ-ኽ እ-ግ- ኔ-። --------------------- ኣነ ኩሉ ጊዜ ታሪኽ እነግር ኔረ። 0
b-zuh-- gi-ē kid-w-l- -i--le። b_____ g___ k_______ w______ b-z-h-i g-z- k-d-w-l- w-‘-l-። ----------------------------- bizuḥi gizē kidiwili wi‘īle።
mācīties ም-ናዕ;--ምሃር ም____ ም___ ም-ና-; ም-ሃ- ---------- ምጽናዕ; ምምሃር 0
bizu--i gi-ē ki-i-i---wi‘īl-። b_____ g___ k_______ w______ b-z-h-i g-z- k-d-w-l- w-‘-l-። ----------------------------- bizuḥi gizē kidiwili wi‘īle።
Es mācījos. ኣ- -መሃ---ረ። ኣ_ እ___ ኔ__ ኣ- እ-ሃ- ኔ-። ----------- ኣነ እመሃር ኔረ። 0
b-z---- g--- k--iw--- -i‘īle። b_____ g___ k_______ w______ b-z-h-i g-z- k-d-w-l- w-‘-l-። ----------------------------- bizuḥi gizē kidiwili wi‘īle።
Es mācījos visu vakaru. ኣ- ምሉ---ሸ- --ሃር ውዒለ። ኣ_ ም__ ም__ ክ___ ው___ ኣ- ም-እ ም-ት ክ-ሃ- ው-ለ- -------------------- ኣነ ምሉእ ምሸት ክመሃር ውዒለ። 0
ḥa----፣----o ḥ__________ h-a-e-e-h-i-o ------------- ḥatete፣ḥito
strādāt ስራሕ፣-ስ-ሕ ስ_______ ስ-ሕ-ም-ራ- -------- ስራሕ፣ምስራሕ 0
ḥa-e----̣--o ḥ__________ h-a-e-e-h-i-o ------------- ḥatete፣ḥito
Es strādāju. ኣነ-እ-ርሕ-ኔረ። ኣ_ እ___ ኔ__ ኣ- እ-ር- ኔ-። ----------- ኣነ እሰርሕ ኔረ። 0
ḥa----፣h-ito ḥ__________ h-a-e-e-h-i-o ------------- ḥatete፣ḥito
Es strādāju visu dienu. ኣነ -ሉ- -----እሰርሕ---። ኣ_ ም__ መ___ እ___ ኔ__ ኣ- ም-እ መ-ል- እ-ር- ኔ-። -------------------- ኣነ ምሉእ መዓልቲ እሰርሕ ኔረ። 0
h-a-īt- n-re። ḥ_____ n____ h-a-ī-e n-r-። ------------- ḥatīte nēre።
ēst በል-- -ብላዕ በ___ ም___ በ-ዐ- ም-ላ- --------- በልዐ፣ ምብላዕ 0
h---ī-e--ē--። ḥ_____ n____ h-a-ī-e n-r-። ------------- ḥatīte nēre።
Es paēdu. ኣ--ብሊ-። ኣ_ ብ___ ኣ- ብ-ዐ- ------- ኣነ ብሊዐ። 0
ḥat--e --re። ḥ_____ n____ h-a-ī-e n-r-። ------------- ḥatīte nēre።
Es apēdu visu ēdienu. ኣነ-ብም----ቲ-ምግ- በ--ዮ ። ኣ_ ብ___ እ_ ም__ በ___ ። ኣ- ብ-ሉ- እ- ም-ቢ በ-ዐ- ። --------------------- ኣነ ብምሉኡ እቲ ምግቢ በሊዐዮ ። 0
biz--̣i-gi-- h-a--te-----። b_____ g___ ḥ_____ n____ b-z-h-i g-z- h-a-ī-e n-r-። -------------------------- bizuḥi gizē ḥatīte nēre።

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.