Sarunvārdnīca

lv Pagātne 3   »   tr Geçmiş zaman 3

83 [astoņdesmit trīs]

Pagātne 3

Pagātne 3

83 [seksen üç]

Geçmiş zaman 3

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu turku Spēlēt Vairāk
piezvanīt t-l-fon ---ek t______ e____ t-l-f-n e-m-k ------------- telefon etmek 0
Es runāju pa telefonu. T-l--on e--i-. T______ e_____ T-l-f-n e-t-m- -------------- Telefon ettim. 0
Es runāju pa telefonu visu laiku. D--am-- ------- -t-im. D______ t______ e_____ D-v-m-ı t-l-f-n e-t-m- ---------------------- Devamlı telefon ettim. 0
jautāt s-rm-k s_____ s-r-a- ------ sormak 0
Es jautāju. S-----. S______ S-r-u-. ------- Sordum. 0
Es vienmēr jautāju. H-----rd--. H__ s______ H-p s-r-u-. ----------- Hep sordum. 0
stāstīt anl----k a_______ a-l-t-a- -------- anlatmak 0
Es stāstīju. An-at-ı-. A________ A-l-t-ı-. --------- Anlattım. 0
Es izstāstīju visu stāstu. B-t-n--ikâ-eyi-an-a--ı-. B____ h_______ a________ B-t-n h-k-y-y- a-l-t-ı-. ------------------------ Bütün hikâyeyi anlattım. 0
mācīties ö-ren-ek ö_______ ö-r-n-e- -------- öğrenmek 0
Es mācījos. Ö---n-im. Ö________ Ö-r-n-i-. --------- Öğrendim. 0
Es mācījos visu vakaru. Büt-n --şam---ren---. B____ a____ ö________ B-t-n a-ş-m ö-r-n-i-. --------------------- Bütün akşam öğrendim. 0
strādāt ça-ış--k ç_______ ç-l-ş-a- -------- çalışmak 0
Es strādāju. Ç-----ım. Ç________ Ç-l-ş-ı-. --------- Çalıştım. 0
Es strādāju visu dienu. B--ün--ün -a---tım. B____ g__ ç________ B-t-n g-n ç-l-ş-ı-. ------------------- Bütün gün çalıştım. 0
ēst yem-- ---ek y____ y____ y-m-k y-m-k ----------- yemek yemek 0
Es paēdu. Ye----yedim. Y____ y_____ Y-m-k y-d-m- ------------ Yemek yedim. 0
Es apēdu visu ēdienu. Yem--i- heps-n---e--m. Y______ h______ y_____ Y-m-ğ-n h-p-i-i y-d-m- ---------------------- Yemeğin hepsini yedim. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + turku (1-100) MP3 turku (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodniecības vēsture

Valodas vienmēr ir fascinējušas cilvēkus. Tādēļ valodniecības vēsture ir ļoti sena. Valodniecība ir valodas sistemātiskā pētniecība. Jau tūkstošiem gadu atpakaļ cilvēki apcerēja valodu. To darot, dažādas valodas izveidoja dažādas sistēmas. Ta rezultātā, parādījās dažādi valodu apraksti . Mūsdienu lingvistika pamatā balstās uz antīkajām teorijām. Vairākas tradīcijas tika iedibinātas senajā Grieķijā. Savukārt vissenākais darbs par valodu nāk no Indijas. To pirms 3000 gadiem sarakstīja gramatiķis Sakatjana. Senajos laikos ar valodām aizrāvās tādi filozofi, kā Platons. Vēlāk arī romiešu autori attīstīja savas teorijas. 8. gadsimtā arī arābi attīstīja paši savu valodas teoriju. Pat tad to darbi atspoguļo precīzu arābu valodas aprakstu. Modernajos laikos cilvēki vēlējās noteikt, kur tieši valoda radusies. Zinātnieki jo īpaši interesējās par valodu vēsturi. 18. gadsimtā cilvēki sāka salīdzināt valodas. Viņi gribēja atklāt, kā valodas attīstījušās. Vēlāk tie koncentrējās uz valodām kā uz sistēmu. Centrālais jautājums bija, kā valodas funkcionē. Mūsdienās lingvistika sadalās vairākās nozarēs. Kopš 50. gadiem vairākas disciplīnas ir attīstījušās. Tās bija ietekmējušas citas zinātnes. Piemēram, psiholingvistika vai starpkultūru komunikācijas. Jaunākās valodniecības nozares ir ļoti specializētas. Piemēram, femisistu lingvistika. Tātad, valodniecības vēsture turpinās. Tikmēr, kamēr valodas pastāv, cilvēks tās apcerēs.