Sarunvārdnīca

lv Pagātne 4   »   et Minevik 4

84 [astoņdesmit četri]

Pagātne 4

Pagātne 4

84 [kaheksakümmend neli]

Minevik 4

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
lasīt lu-e-a l_____ l-g-m- ------ lugema 0
Es lasīju. Ma-l-ges-n. M_ l_______ M- l-g-s-n- ----------- Ma lugesin. 0
Es izlasīju visu romānu. M- l-ge--- terve -om--n---äb-. M_ l______ t____ r______ l____ M- l-g-s-n t-r-e r-m-a-i l-b-. ------------------------------ Ma lugesin terve romaani läbi. 0
saprast m-is--a m______ m-i-t-a ------- mõistma 0
Es sapratu. M--mõ-stsi-. M_ m________ M- m-i-t-i-. ------------ Ma mõistsin. 0
Es sapratu visu tekstu. Ma ---st----te-ve- -ek-t-. M_ m_______ t_____ t______ M- m-i-t-i- t-r-e- t-k-t-. -------------------------- Ma mõistsin tervet teksti. 0
atbildēt va--ama v______ v-s-a-a ------- vastama 0
Es atbildēju. Ma --s--sin. M_ v________ M- v-s-a-i-. ------------ Ma vastasin. 0
Es atbildēju uz visiem jautājumiem. Ma -----s-- kõigi-- k-s--us-el-. M_ v_______ k______ k___________ M- v-s-a-i- k-i-i-e k-s-m-s-e-e- -------------------------------- Ma vastasin kõigile küsimustele. 0
Es to zinu – es to zināju. Ma ---- --d- ---a t--ds-n s-da. M_ t___ s___ – m_ t______ s____ M- t-a- s-d- – m- t-a-s-n s-d-. ------------------------------- Ma tean seda – ma teadsin seda. 0
Es to rakstu – es to uzrakstīju. M---ir-u-----e---- -- ---j-t-si- -e-a. M_ k_______ s___ – m_ k_________ s____ M- k-r-u-a- s-d- – m- k-r-u-a-i- s-d-. -------------------------------------- Ma kirjutan seda – ma kirjutasin seda. 0
Es to dzirdu – es to dzirdēju. M- k-ul-n------- -a -u----- -e-a. M_ k_____ s___ – m_ k______ s____ M- k-u-a- s-d- – m- k-u-s-n s-d-. --------------------------------- Ma kuulan seda – ma kuulsin seda. 0
Es to nesu – es to atnesu. Ma-t--- s-lle-ä-a-– ---t--n -e--e-ä-a. M_ t___ s____ ä__ – m_ t___ s____ ä___ M- t-o- s-l-e ä-a – m- t-i- s-l-e ä-a- -------------------------------------- Ma toon selle ära – ma tõin selle ära. 0
Es to nesu – es to atnesu. M- too--sel-e---m---õ----e-le. M_ t___ s____ – m_ t___ s_____ M- t-o- s-l-e – m- t-i- s-l-e- ------------------------------ Ma toon selle – ma tõin selle. 0
Es to pērku – es to nopirku. M- os--n -e-le - -a---tsin s--l-. M_ o____ s____ – m_ o_____ s_____ M- o-t-n s-l-e – m- o-t-i- s-l-e- --------------------------------- Ma ostan selle – ma ostsin selle. 0
Es to gaidu – es to gaidīju. M- -ot---seda-– m---o-a-in--e--. M_ o____ s___ – m_ o______ s____ M- o-t-n s-d- – m- o-t-s-n s-d-. -------------------------------- Ma ootan seda – ma ootasin seda. 0
Es to paskaidroju – es to paskaidroju. M----leta--sed-------seleta-i---e--. M_ s______ s___ – m_ s________ s____ M- s-l-t-n s-d- – m- s-l-t-s-n s-d-. ------------------------------------ Ma seletan seda – ma seletasin seda. 0
Es to pazīstu – es to pazinu. Ma -------sed- – m-------i---e-a. M_ t_____ s___ – m_ t______ s____ M- t-n-e- s-d- – m- t-n-s-n s-d-. --------------------------------- Ma tunnen seda – ma tundsin seda. 0

Negatīvie vārdi nav tulkojami dzimtajā valodā

Daudzvalodīgie lasot, zemapziņā, tulko savā dzimtajā valodā. Tas notiek automātiski, un lasītājs to pat neapjauš. Šajā gadījumjumā smadzenes var pielīdzināt sinhronajam tulkam. Bet visu tās netulko! Viens pētījums atklāj, ka smadzenēs ir iebūvēts filtrs. Šis filtrs izlemj, kas tiks tulkots. Un, tā šķiet, ka filtrs neievēro noteiktus vārdus. Negatīvie vārdi netulkojas dzimtajā valodā. Pētnieki izvēlējās pētīt cilvēkus, kuriem ķīniešu valoda ir dzimtā. Visiem testa subjektiem angļu bija otrā valoda. Tiem bija jānovērtē dažādi angļu valodas vārdi. Šiem vārdiem bija dažāda emocionālā nokrāsa. Tie bija - pozitīvi, negatīvi un neitrāli. Kamēr testa subjekti lasīja vārdus, tika novērota to smadzeņu darbība. Tas nozīmē, ka zinātnieki mērīja smadzeņu elektrisko aktivitāti. Tā viņi varēja noteikt, kā smadzenes strādā. Noteikti signāli tiek radīti tulkošanas laikā. Tie norāda, ka smadzenes ir aktīvas. Savukārt, kamēr testa subjekti lasīja negatīvos vārdus, tās nebija aktīvas. Tikai pozitīvie un neitrālie vārdi tika tulkoti. Zinātnieki vēl nezin, kāpēc tas tā ir. Teorētiski, visām smadzenēm būtu jāapstrādā visi vārdi vienlīdzīgi. Iespējams, ka filtrs ļoti ātri pārbauda katru vārdu. Tas tiek analizēts, kamēr tiek lasīts otrajā valodā. Ja vārds ir negatīvs, tad smadzenes bloķējas. Citos vārdos, tās nevar piemeklēt atbilstošu vārdu dzimtaja valodā. Cilvēkiem ir jūtīga reakcija uz vārdiem. Varbūt smadzenes velas tos pasargāt no emocionāla šoka…