Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   ca Preguntes – Passat 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [vuitanta-sis]

Preguntes – Passat 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu katalāņu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Q--n- --rba-a---- --rt-t? Q____ c______ h__ p______ Q-i-a c-r-a-a h-s p-r-a-? ------------------------- Quina corbata has portat? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? Q--- c-t-e -a--co-pr-t? Q___ c____ h__ c_______ Q-i- c-t-e h-s c-m-r-t- ----------------------- Quin cotxe has comprat? 0
Kādu avīzi tu abonēji? A quin-di-r------- -b-nat? A q___ d____ t____ a______ A q-i- d-a-i t-h-s a-o-a-? -------------------------- A quin diari t’has abonat? 0
Ko Jūs redzējāt? Qui--a vist? Q__ h_ v____ Q-i h- v-s-? ------------ Qui ha vist? 0
Ko Jūs satikāt? A-- -u--s’----robat? A__ q__ s___ t______ A-b q-i s-h- t-o-a-? -------------------- Amb qui s’ha trobat? 0
Ko Jūs atpazināt? Q-- ---re-oneg-t? Q__ h_ r_________ Q-i h- r-c-n-g-t- ----------------- Qui ha reconegut? 0
Kad Jūs piecēlāties? Qua- s--a --eva-? Q___ s___ l______ Q-a- s-h- l-e-a-? ----------------- Quan s’ha llevat? 0
Kad Jūs sākāt? Q--n-ha-c----çat? Q___ h_ c________ Q-a- h- c-m-n-a-? ----------------- Quan ha començat? 0
Kad Jūs beidzāt? Qua- -a-acab--? Q___ h_ a______ Q-a- h- a-a-a-? --------------- Quan ha acabat? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? P-- què s’ha de--e--at? P__ q__ s___ d_________ P-r q-è s-h- d-s-e-t-t- ----------------------- Per què s’ha despertat? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Per--u- -----f-t-------? P__ q__ s___ f__ m______ P-r q-è s-h- f-t m-s-r-? ------------------------ Per què s’ha fet mestre? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Pe- q-è-ha --af-t u- t--i? P__ q__ h_ a_____ u_ t____ P-r q-è h- a-a-a- u- t-x-? -------------------------- Per què ha agafat un taxi? 0
No kurienes jūs atnācāt? D--n-----i---t? D___ h_ v______ D-o- h- v-n-u-? --------------- D’on ha vingut? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? On-ha-a--t? O_ h_ a____ O- h- a-a-? ----------- On ha anat? 0
Kur Jūs bijāt? O- -a -stat? O_ h_ e_____ O- h- e-t-t- ------------ On ha estat? 0
Kam tu palīdzēji? Q-- ha- ajud--? Q__ h__ a______ Q-i h-s a-u-a-? --------------- Qui has ajudat? 0
Kam tu rakstīji? A--u-------s-rit? A q__ h__ e______ A q-i h-s e-c-i-? ----------------- A qui has escrit? 0
Kam tu atbildēji? A---i-has-res--s-? A q__ h__ r_______ A q-i h-s r-s-o-t- ------------------ A qui has respost? 0

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..