Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   et Küsimused – minevik 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [kaheksakümmend kuus]

Küsimused – minevik 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu igauņu Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? M-ll------psu sa k-n-si-? M______ l____ s_ k_______ M-l-i-t l-p-u s- k-n-s-d- ------------------------- Millist lipsu sa kandsid? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? M--lis---u-- -a o-tsid? M______ a___ s_ o______ M-l-i-e a-t- s- o-t-i-? ----------------------- Millise auto sa ostsid? 0
Kādu avīzi tu abonēji? Mill-s- --al--- s- --l-i--d? M______ a______ s_ t________ M-l-i-e a-a-e-e s- t-l-i-i-? ---------------------------- Millise ajalehe sa tellisid? 0
Ko Jūs redzējāt? K-da-te-n-gite? K___ t_ n______ K-d- t- n-g-t-? --------------- Keda te nägite? 0
Ko Jūs satikāt? Ke-l----te-koht----e? K______ t_ k_________ K-l-e-a t- k-h-u-i-e- --------------------- Kellega te kohtusite? 0
Ko Jūs atpazināt? Kel-- t- är- t-n-s---? K____ t_ ä__ t________ K-l-e t- ä-a t-n-s-t-? ---------------------- Kelle te ära tundsite? 0
Kad Jūs piecēlāties? Mi--a- -e -rka--te? M_____ t_ ä________ M-l-a- t- ä-k-s-t-? ------------------- Millal te ärkasite? 0
Kad Jūs sākāt? M--l---te a-us--sit-? M_____ t_ a__________ M-l-a- t- a-u-t-s-t-? --------------------- Millal te alustasite? 0
Kad Jūs beidzāt? M--l-- t- lõ-eta-i-e? M_____ t_ l__________ M-l-a- t- l-p-t-s-t-? --------------------- Millal te lõpetasite? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? M-ks -- är---i--? M___ t_ ä________ M-k- t- ä-k-s-t-? ----------------- Miks te ärkasite? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Mi-s----õ--t-jaks --kk-si--? M___ t_ õ________ h_________ M-k- t- õ-e-a-a-s h-k-a-i-e- ---------------------------- Miks te õpetajaks hakkasite? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? Mik--te--ak----õt-i-e? M___ t_ t____ v_______ M-k- t- t-k-o v-t-i-e- ---------------------- Miks te takso võtsite? 0
No kurienes jūs atnācāt? Kus--t---u---e? K___ t_ t______ K-s- t- t-l-t-? --------------- Kust te tulite? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? Ku-u--- -äksite? K___ t_ l_______ K-h- t- l-k-i-e- ---------------- Kuhu te läksite? 0
Kur Jūs bijāt? Ku- t--oli--? K__ t_ o_____ K-s t- o-i-e- ------------- Kus te olite? 0
Kam tu palīdzēji? K-d--s--a--a-id? K___ s_ a_______ K-d- s- a-t-s-d- ---------------- Keda sa aitasid? 0
Kam tu rakstīji? Kell----s---i--u-a-i-? K______ s_ k__________ K-l-e-e s- k-r-u-a-i-? ---------------------- Kellele sa kirjutasid? 0
Kam tu atbildēji? Ke--e---s---as-a-i-? K______ s_ v________ K-l-e-e s- v-s-a-i-? -------------------- Kellele sa vastasid? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + igauņu (1-100) MP3 igauņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..