Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   nn Spørsmål - fortid 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [åttiseks]

Spørsmål - fortid 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu nynorsk Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? Kva -l-ps----kte --? K__ s____ b_____ d__ K-a s-i-s b-u-t- d-? -------------------- Kva slips brukte du? 0
Kādu mašīnu tu nopirki? K-----l k----- d-? K__ b__ k_____ d__ K-a b-l k-y-d- d-? ------------------ Kva bil køyrde du? 0
Kādu avīzi tu abonēji? Kv---v-- -b----rte du p-? K__ a___ a________ d_ p__ K-a a-i- a-o-n-r-e d- p-? ------------------------- Kva avis abonnerte du på? 0
Ko Jūs redzējāt? K-e- s----u? K___ s__ d__ K-e- s-g d-? ------------ Kven såg du? 0
Ko Jūs satikāt? K----tr--t----? K___ t_____ d__ K-e- t-e-t- d-? --------------- Kven trefte du? 0
Ko Jūs atpazināt? K-e- kje--e -- at-? K___ k_____ d_ a___ K-e- k-e-t- d- a-t- ------------------- Kven kjente du att? 0
Kad Jūs piecēlāties? Når--to--- op-? N__ s__ d_ o___ N-r s-o d- o-p- --------------- Når sto du opp? 0
Kad Jūs sākāt? N---b-gy-te d-? N__ b______ d__ N-r b-g-n-e d-? --------------- Når begynte du? 0
Kad Jūs beidzāt? N-r--lut-- d-? N__ s_____ d__ N-r s-u-t- d-? -------------- Når slutta du? 0
Kāpēc Jūs pamodāties? K---or--akn- --? K_____ v____ d__ K-i-o- v-k-a d-? ---------------- Kvifor vakna du? 0
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? Kv---r -a-t-du--æ-a-? K_____ v___ d_ l_____ K-i-o- v-r- d- l-r-r- --------------------- Kvifor vart du lærar? 0
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? K--for -o--d- dr-sj-? K_____ t__ d_ d______ K-i-o- t-k d- d-o-j-? --------------------- Kvifor tok du drosje? 0
No kurienes jūs atnācāt? K--- -om d---rå? K___ k__ d_ f___ K-a- k-m d- f-å- ---------------- Kvar kom du frå? 0
Uz kurieni jūs aizgājāt? Kvar-g--kk--u? K___ g____ d__ K-a- g-e-k d-? -------------- Kvar gjekk du? 0
Kur Jūs bijāt? K--r -a--du vo--? K___ h__ d_ v____ K-a- h-r d- v-r-? ----------------- Kvar har du vore? 0
Kam tu palīdzēji? Kv-- hj---te du? K___ h______ d__ K-e- h-e-p-e d-? ---------------- Kven hjelpte du? 0
Kam tu rakstīji? K-----kr-i- du----? K___ s_____ d_ t___ K-e- s-r-i- d- t-l- ------------------- Kven skreiv du til? 0
Kam tu atbildēji? K----s--r----? K___ s____ d__ K-e- s-a-a d-? -------------- Kven svara du? 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + nynorsk (1-100) MP3 nynorsk (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..