Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   th คำถาม – อดีตกาล 2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86 [แปดสิบหก]

bhæ̀t-sìp-hòk

คำถาม – อดีตกาล 2

kam-tǎm-à-dèet-gan

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu taju Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? ค------ูกเ----ทเ--นไหน? คุ_________________ ค-ณ-ด-ผ-ก-น-ค-ท-ส-น-ห-? ----------------------- คุณได้ผูกเน็คไทเส้นไหน? 0
k---t----à-de--t-gan k_________________ k-m-t-̌---̀-d-̀-t-g-n --------------------- kam-tǎm-à-dèet-gan
Kādu mašīnu tu nopirki? คุณไ--ซ-้-รถ-ั--ห-? คุ_____________ ค-ณ-ด-ซ-้-ร-ค-น-ห-? ------------------- คุณได้ซื้อรถคันไหน? 0
k----ǎ--à-d-----g-n k_________________ k-m-t-̌---̀-d-̀-t-g-n --------------------- kam-tǎm-à-dèet-gan
Kādu avīzi tu abonēji? ค-ณไ-้ร-บ--ั-ส--พ--พ์ฉบับ-หน? คุ____________________ ค-ณ-ด-ร-บ-น-ง-ื-พ-ม-์-บ-บ-ห-? ----------------------------- คุณได้รับหนังสือพิมพ์ฉบับไหน? 0
k--n---̂--p-̀o--n----t-i-se-n--a-i k____________________________ k-o---a-i-p-̀-k-n-́---a---e-n-n-̌- ---------------------------------- koon-dâi-pòok-nék-tai-sên-nǎi
Ko Jūs redzējāt? ค-ณได--------? คุ__________ ค-ณ-ด-เ-็-ใ-ร- -------------- คุณได้เห็นใคร? 0
ko----a-------k----k--a----̂n-n--i k____________________________ k-o---a-i-p-̀-k-n-́---a---e-n-n-̌- ---------------------------------- koon-dâi-pòok-nék-tai-sên-nǎi
Ko Jūs satikāt? ค---ด--บ-คร? คุ_________ ค-ณ-ด-พ-ใ-ร- ------------ คุณได้พบใคร? 0
koo--d--i--o----nék-ta---e---nǎi k____________________________ k-o---a-i-p-̀-k-n-́---a---e-n-n-̌- ---------------------------------- koon-dâi-pòok-nék-tai-sên-nǎi
Ko Jūs atpazināt? ค--ได-ทำค-าม-ู้-ั---บ--ร? คุ_________________ ค-ณ-ด-ท-ค-า-ร-้-ั-ก-บ-ค-? ------------------------- คุณได้ทำความรู้จักกับใคร? 0
k--n-dâi-s-́--ró---an-nǎi k_______________________ k-o---a-i-s-́---o-t-k-n-n-̌- ---------------------------- koon-dâi-séu-rót-kan-nǎi
Kad Jūs piecēlāties? คุณตื่นนอนก---ม-? คุ___________ ค-ณ-ื-น-อ-ก-่-ม-? ----------------- คุณตื่นนอนกี่โมง? 0
ko-----̂--------o----an----i k_______________________ k-o---a-i-s-́---o-t-k-n-n-̌- ---------------------------- koon-dâi-séu-rót-kan-nǎi
Kad Jūs sākāt? ค---ร-่ม----แ--เมื่-ไ-? คุ______________ ค-ณ-ร-่-ต-้-แ-่-ม-่-ไ-? ----------------------- คุณเริ่มตั้งแต่เมื่อไร? 0
ko-n-da-i--éu---́------n--i k_______________________ k-o---a-i-s-́---o-t-k-n-n-̌- ---------------------------- koon-dâi-séu-rót-kan-nǎi
Kad Jūs beidzāt? คุ-เสร-จ-ั-งแต่-มื---ร? คุ_______________ ค-ณ-ส-็-ต-้-แ-่-ม-่-ไ-? ----------------------- คุณเสร็จตั้งแต่เมื่อไร? 0
k----dâi--áp--a-ng----u-p---ch---b------̌i k____________________________________ k-o---a-i-r-́---a-n---e-u-p-m-c-a---a-p-n-̌- -------------------------------------------- koon-dâi-ráp-nǎng-sěu-pim-chà-bàp-nǎi
Kāpēc Jūs pamodāties? ทำ-ม-ุ-ถ-ง-ื่--อ-? ทำ____________ ท-ไ-ค-ณ-ึ-ต-่-น-น- ------------------ ทำไมคุณถึงตื่นนอน? 0
k-on---̂-----p-na-ng-s-----i--ch---b-----a-i k____________________________________ k-o---a-i-r-́---a-n---e-u-p-m-c-a---a-p-n-̌- -------------------------------------------- koon-dâi-ráp-nǎng-sěu-pim-chà-bàp-nǎi
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? ท-ไ-คุ-----ป-นค-ู? ทำ____________ ท-ไ-ค-ณ-ึ-เ-็-ค-ู- ------------------ ทำไมคุณถึงเป็นครู? 0
koon------ra---n--n-------p---chà--a-p-nǎi k____________________________________ k-o---a-i-r-́---a-n---e-u-p-m-c-a---a-p-n-̌- -------------------------------------------- koon-dâi-ráp-nǎng-sěu-pim-chà-bàp-nǎi
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? ท--ม--ณ-ึ----ง-ถ--็ก--่? ทำ_______________ ท-ไ-ค-ณ-ึ-น-่-ร-แ-็-ซ-่- ------------------------ ทำไมคุณถึงนั่งรถแท็กซี่? 0
koo-----i--ěn-kr-i k________________ k-o---a-i-h-̌---r-i ------------------- koon-dâi-hěn-krai
No kurienes jūs atnācāt? คุ-มา----ี-ไ--? คุ___________ ค-ณ-า-า-ท-่-ห-? --------------- คุณมาจากที่ไหน? 0
k-o----̂i-he-----ai k________________ k-o---a-i-h-̌---r-i ------------------- koon-dâi-hěn-krai
Uz kurieni jūs aizgājāt? คุ-ไ----มา? คุ_________ ค-ณ-ป-ห-ม-? ----------- คุณไปไหนมา? 0
koo--d-̂---e-----ai k________________ k-o---a-i-h-̌---r-i ------------------- koon-dâi-hěn-krai
Kur Jūs bijāt? คุณไ-----ที-ไหน--? คุ____________ ค-ณ-ป-ย-่-ี-ไ-น-า- ------------------ คุณไปอยู่ที่ไหนมา? 0
k--n---̂i-pó---rai k________________ k-o---a-i-p-́---r-i ------------------- koon-dâi-póp-krai
Kam tu palīdzēji? คุ---ช-วย---มา? คุ____________ ค-ณ-ป-่-ย-ค-ม-? --------------- คุณไปช่วยใครมา? 0
ko-n--a----ó-----i k________________ k-o---a-i-p-́---r-i ------------------- koon-dâi-póp-krai
Kam tu rakstīji? คุณ-ด้--เข-ย--ึ-ใคร? คุ_____________ ค-ณ-ด-้-เ-ี-น-ึ-ใ-ร- -------------------- คุณได้้้เขียนถึงใคร? 0
ko---d-̂----́---rai k________________ k-o---a-i-p-́---r-i ------------------- koon-dâi-póp-krai
Kam tu atbildēji? คุ----ต-บ-ค-? คุ__________ ค-ณ-ด-ต-บ-ค-? ------------- คุณได้ตอบใคร? 0
k-on-da----a---w-m--o---jà----̀p-krai k_________________________________ k-o---a-i-t-m-k-a---o-o-j-̀---a-p-k-a- -------------------------------------- koon-dâi-tam-kwam-róo-jàk-gàp-krai

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..