Sarunvārdnīca

lv Jautājumi – pagātne 2   »   zh 问题–过去时2

86 [astoņdesmit seši]

Jautājumi – pagātne 2

Jautājumi – pagātne 2

86[八十六]

86 [Bāshíliù]

问题–过去时2

wèntí – guòqù shí 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ķīniešu (vienkāršotā) Spēlēt Vairāk
Kādu kaklasaiti tu nēsāji? 你 -过-----条-领- ? 你 带__ 是 哪_ 领_ ? 你 带-的 是 哪- 领- ? --------------- 你 带过的 是 哪条 领带 ? 0
w--t--- --ò-ù--h--2 w____ – g____ s__ 2 w-n-í – g-ò-ù s-í 2 ------------------- wèntí – guòqù shí 2
Kādu mašīnu tu nopirki? 你--的-是-哪- --? 你 买_ 是 哪_ 车 ? 你 买- 是 哪- 车 ? ------------- 你 买的 是 哪辆 车 ? 0
w--t--– ---q- -hí-2 w____ – g____ s__ 2 w-n-í – g-ò-ù s-í 2 ------------------- wèntí – guòqù shí 2
Kādu avīzi tu abonēji? 你--过--份 -纸 ? 你 订_ 哪_ 报_ ? 你 订- 哪- 报- ? ------------ 你 订过 哪份 报纸 ? 0
nǐ dài-u---e s----ǎ---áo --ngd-i? n_ d_____ d_ s__ n_ t___ l_______ n- d-i-u- d- s-ì n- t-á- l-n-d-i- --------------------------------- nǐ dàiguò de shì nǎ tiáo lǐngdài?
Ko Jūs redzējāt? 您 看见 谁了 ? 您 看_ 谁_ ? 您 看- 谁- ? --------- 您 看见 谁了 ? 0
nǐ -à---ò-d- shì -ǎ -iá--l--g--i? n_ d_____ d_ s__ n_ t___ l_______ n- d-i-u- d- s-ì n- t-á- l-n-d-i- --------------------------------- nǐ dàiguò de shì nǎ tiáo lǐngdài?
Ko Jūs satikāt? 您-- 谁 --- 了 ? 您 和 谁 见__ 了 ? 您 和 谁 见-面 了 ? ------------- 您 和 谁 见过面 了 ? 0
n--dàigu- d--s----ǎ ---o -ǐn-dà-? n_ d_____ d_ s__ n_ t___ l_______ n- d-i-u- d- s-ì n- t-á- l-n-d-i- --------------------------------- nǐ dàiguò de shì nǎ tiáo lǐngdài?
Ko Jūs atpazināt? 您--- 谁---? 您 认_ 谁 了 ? 您 认- 谁 了 ? ---------- 您 认出 谁 了 ? 0
N- m-- -e---- n--lià-g-chē? N_ m__ d_ s__ n_ l____ c___ N- m-i d- s-ì n- l-à-g c-ē- --------------------------- Nǐ mǎi de shì nǎ liàng chē?
Kad Jūs piecēlāties? 您 -么 时- 起-的 ? 您 什_ 时_ 起__ ? 您 什- 时- 起-的 ? ------------- 您 什么 时候 起床的 ? 0
Nǐ mǎi de-s----ǎ liàn---h-? N_ m__ d_ s__ n_ l____ c___ N- m-i d- s-ì n- l-à-g c-ē- --------------------------- Nǐ mǎi de shì nǎ liàng chē?
Kad Jūs sākāt? 您 -么 时--开-的-? 您 什_ 时_ 开__ ? 您 什- 时- 开-的 ? ------------- 您 什么 时候 开始的 ? 0
Nǐ-mǎ- ----h- n- --à-g----? N_ m__ d_ s__ n_ l____ c___ N- m-i d- s-ì n- l-à-g c-ē- --------------------------- Nǐ mǎi de shì nǎ liàng chē?
Kad Jūs beidzāt? 您-什么 时候 -止- ? 您 什_ 时_ 停__ ? 您 什- 时- 停-的 ? ------------- 您 什么 时候 停止的 ? 0
Nǐ-dì-ggu- nǎ ----b-ozhǐ? N_ d______ n_ f__ b______ N- d-n-g-ò n- f-n b-o-h-? ------------------------- Nǐ dìngguò nǎ fèn bàozhǐ?
Kāpēc Jūs pamodāties? 您-为什- 醒 了-? 您 为__ 醒 了 ? 您 为-么 醒 了 ? ----------- 您 为什么 醒 了 ? 0
Nǐ-dìn-guò nǎ-fè--b--zhǐ? N_ d______ n_ f__ b______ N- d-n-g-ò n- f-n b-o-h-? ------------------------- Nǐ dìngguò nǎ fèn bàozhǐ?
Kāpēc Jūs kļuvāt par skolotāju? 您 为什- -- ---? 您 为__ 当_ 教_ ? 您 为-么 当- 教- ? ------------- 您 为什么 当了 教师 ? 0
Nǐ ------ò -ǎ-f-n b-----? N_ d______ n_ f__ b______ N- d-n-g-ò n- f-n b-o-h-? ------------------------- Nǐ dìngguò nǎ fèn bàozhǐ?
Kāpēc Jūs paņēmāt taksometru? 您 --- -- --车 ? 您 为__ 坐_ 出__ ? 您 为-么 坐- 出-车 ? -------------- 您 为什么 坐了 出租车 ? 0
N-n--à--iàn-sh-í-e? N__ k______ s______ N-n k-n-i-n s-u-l-? ------------------- Nín kànjiàn shuíle?
No kurienes jūs atnācāt? 您 从-- -的-? 您 从__ 来_ ? 您 从-里 来- ? ---------- 您 从哪里 来的 ? 0
Ní- -àn-i-- sh-í-e? N__ k______ s______ N-n k-n-i-n s-u-l-? ------------------- Nín kànjiàn shuíle?
Uz kurieni jūs aizgājāt? 您 -哪----? 您 去__ 了 ? 您 去-里 了 ? --------- 您 去哪里 了 ? 0
N-n k-nj-àn-s-uí--? N__ k______ s______ N-n k-n-i-n s-u-l-? ------------------- Nín kànjiàn shuíle?
Kur Jūs bijāt? 您-去---儿-? 您 去_ 哪_ ? 您 去- 哪- ? --------- 您 去了 哪儿 ? 0
Ní-----shu- ji--gu--mià-le? N__ h_ s___ j______ m______ N-n h- s-u- j-à-g-ò m-à-l-? --------------------------- Nín hé shuí jiànguò miànle?
Kam tu palīdzēji? 你-帮谁-- ? 你 帮_ 了 ? 你 帮- 了 ? -------- 你 帮谁 了 ? 0
N-n--é -----jià-gu--m-à--e? N__ h_ s___ j______ m______ N-n h- s-u- j-à-g-ò m-à-l-? --------------------------- Nín hé shuí jiànguò miànle?
Kam tu rakstīji? 你-给- -信 了 ? 你 给_ 写_ 了 ? 你 给- 写- 了 ? ----------- 你 给谁 写信 了 ? 0
N---h- shuí---ànguò -i-nl-? N__ h_ s___ j______ m______ N-n h- s-u- j-à-g-ò m-à-l-? --------------------------- Nín hé shuí jiànguò miànle?
Kam tu atbildēji? 你 回答 --- ? 你 回_ 谁 了 ? 你 回- 谁 了 ? ---------- 你 回答 谁 了 ? 0
Ní- -è- --ū-s---le? N__ r__ c__ s______ N-n r-n c-ū s-u-l-? ------------------- Nín rèn chū shuíle?

Divvalodība uzlabo dzirdi

Cilvēkiem, kuri ir divvalodīgi, ir labāka dzirde. Viņi var atšķirt dažādas skaņas daudz smalkāk. Pie tādā slēdziena nonākuši amerikāņu pētnieki. Pētnieki pārbaudīja vairākus tīņus. Daļa no testa subjektiem uzauguši divvalodīgā vidē. Šie tīņi runāja gan angliski, gan spāniski. Pārējie testa subjekti runaja tikai angliski. Jauniešiem bija jāklausas noteikta zilbe. Ta bija zilbe ‘da’. Ta neattiecās uz nevienu no valodām. Testa subjekti klausjās zilbi izmantojot austiņas. Tajā pašā laikā, ar elektrodiem tika mērīta viņu smadzeņu darbība. Pēc šī testa, jauniešiem bija jāklausas zilbe atkārtoti. Bet šajā reizē bez zilbes vēl bija fona trokšņi. Tās bija vairākas balsis, kas teica bezjēdzīgus teikumus. Divvalodīgie jauniešiem stingri reaģēja uz zilbi. Viņu smadzenes bija aktīvas. Viņi varēja atpazīt zilbi gan bez, gan ar fona trokšņiem. Vienvalodīgajiem jauniešiem negāja tik labi. Viņu dzirde nebija tik laba kā divvalodīgajiem testa subjektiem. Testa rezultāti pārsteidza pētniekus. Līdz šim bija zināms, ka muzikantiem ir īpaši laba dzirde. Bet izrādas, ka arī divvalodība trenē dzirdi. Divvalodīgi cilvēki pastāvīgi saskaras ar dažādām skaņām. Tādēļ to smadzenēm jaattīsta jaunas spējas. Tās mācas kā atšķirt dažādus lingvistiskus kairinājumus. Pētnieki tagad izmeklē, ka valoda ietekmē mūsu smadzenes. Iespejams, ka dzirde uzlabojas arī tad, kad apgūstam valodu vēlākos gados..