Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar ka 1   »   sv Bisatser med att 1

91 [deviņdesmit viens]

Palīgteikumi ar ka 1

Palīgteikumi ar ka 1

91 [nittioett]

Bisatser med att 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu zviedru Spēlēt Vairāk
Rīt varbūt būs labāks laiks. V--r---b-i- -an--- b-ttr- i--rg-n. V_____ b___ k_____ b_____ i_______ V-d-e- b-i- k-n-k- b-t-r- i-o-g-n- ---------------------------------- Vädret blir kanske bättre imorgon. 0
Kā Jūs to zināt? H-r--e- n- d-t-? H__ v__ n_ d__ ? H-r v-t n- d-t ? ---------------- Hur vet ni det ? 0
Es ceru, ka tas būs labāks. Jag ---p--,---t---- bl-r ----re. J__ h______ a__ d__ b___ b______ J-g h-p-a-, a-t d-t b-i- b-t-r-. -------------------------------- Jag hoppas, att det blir bättre. 0
Viņš noteikti atnāks. Ha- komm-r -----les-s---rt. H__ k_____ a_______ s______ H-n k-m-e- a-l-e-e- s-k-r-. --------------------------- Han kommer alldeles säkert. 0
Vai tas ir noteikti? Ä--de--sä---t? Ä_ d__ s______ Ä- d-t s-k-r-? -------------- Är det säkert? 0
Es zinu, ka viņš atnāks. Jag v--,--tt h-n-komme-. J__ v___ a__ h__ k______ J-g v-t- a-t h-n k-m-e-. ------------------------ Jag vet, att han kommer. 0
Viņš noteikti piezvanīs. Han-ri--e- --k-rt. H__ r_____ s______ H-n r-n-e- s-k-r-. ------------------ Han ringer säkert. 0
Patiešām? Ve-k-i-e-? V_________ V-r-l-g-n- ---------- Verkligen? 0
Es domāju, ka viņš piezvanīs. Jag-tr--- --t h-n r-nge-. J__ t____ a__ h__ r______ J-g t-o-, a-t h-n r-n-e-. ------------------------- Jag tror, att han ringer. 0
Vīns noteikti ir vecs. Vi-e- ---säke-- g---alt. V____ ä_ s_____ g_______ V-n-t ä- s-k-r- g-m-a-t- ------------------------ Vinet är säkert gammalt. 0
Vai jūs to droši zināt? Ve---i---- -äke--? V__ n_ d__ s______ V-t n- d-t s-k-r-? ------------------ Vet ni det säkert? 0
Es pieņemu, ka tas ir vecs. Ja--a--a-- att-det-ä--g--mal-. J__ a_____ a__ d__ ä_ g_______ J-g a-t-r- a-t d-t ä- g-m-a-t- ------------------------------ Jag antar, att det är gammalt. 0
Mūsu vadītājs izskatās labi. V-r --e- se- bra---. V__ c___ s__ b__ u__ V-r c-e- s-r b-a u-. -------------------- Vår chef ser bra ut. 0
Jūs tā domājat? T-c-e---i? T_____ n__ T-c-e- n-? ---------- Tycker ni? 0
Es uzskatu, ka viņš izskatās pat ļoti labi. J-g--y---r --ll-och m--, --t-han -e- my-ke- b-a u-. J__ t_____ t___ o__ m___ a__ h__ s__ m_____ b__ u__ J-g t-c-e- t-l- o-h m-d- a-t h-n s-r m-c-e- b-a u-. --------------------------------------------------- Jag tycker till och med, att han ser mycket bra ut. 0
Vadītājam noteikti ir draudzene. Chef-n-h-r säk-r- -- --n--n-. C_____ h__ s_____ e_ v_______ C-e-e- h-r s-k-r- e- v-n-i-a- ----------------------------- Chefen har säkert en vännina. 0
Jūs patiešām tā domājat? T--------e--verkl--e-? T___ n_ d__ v_________ T-o- n- d-t v-r-l-g-n- ---------------------- Tror ni det verkligen? 0
Ir pilnīgi iespējams, ka viņam ir draudzene. D------m-ck-t-möjl--t---t- -a---a- -- v---n--. D__ ä_ m_____ m_______ a__ h__ h__ e_ v_______ D-t ä- m-c-e- m-j-i-t- a-t h-n h-r e- v-n-n-a- ---------------------------------------------- Det är mycket möjligt, att han har en väninna. 0

Spāņu valoda

Spāņu valoda pieder pie pasaules valodām. Vairāk kā 380 miljoniem iedzīvotāju ta ir dzimtā valoda. Papildus, vairāki cilvēkiem tā ir otrā valoda. Tas to padara par vienu no nozīmīgākajām vaoldām uz Zemes. Tā ir arī pati izplatītākā valoda starp romāņu valodām. Spāniski runājošie dēvē savu valodu par español vai castellano . Pēc nosaukuma catellano var spriest par spāņu valodas izcelsmi. Ta attīstījās no dialekta, kurā runāja Kastīlijas apgabalā. Jau 16. gadsimtā lielākā daļa spāņu runāja castellano . Mūsdienās jēdzieni español and castellano tiek lietoti kā sinonīmi. Bet mūsdienās tiem var būt arī politiska dimensija. Spāņu valoda izplatījās ar iekarojumiem un kolonicāciju. Tāpat arī Rietumāfrikā un Filipīnās runā spāņu valodā. Bet lielākā daļa spāniski runājošo dzīvo Amerikā. Centrālajā un Dienvidamerikā dominē spāņu valoda. Kaut gan arī ASV spāniski runājošo skaits pieaug. Apmēram 50 miljoni ASV iedzīvotāju runā spāniski. Tas ir vairāk nekā pašā Spānijā! Spāņu valoda Amerikā ir atšķirīga no tās, ko runā Eiropā. Atšķirība galvenokārt atrodama leksikā un gramatikā. Amerikā, piemēram tiek izmantota savādāka pagātnes laika forma. Tapat arī leksikā var atrast vairākas atšķirības. Daži vārdi tiek izmantoti tikai Amerikā, daži- tikai Spānijā. Bet spāņu valoda arī Amerikā nav vienota. Pastāv dažādi Amerikas spāņu valodas veidi. Pēc angļu valodas spāņu valoda ir visvairāk iemācīta svešvaloda pasaulē Un to var apgūt salīdzinoši ātri. Ko Jūs vēl tur gaidiet? - ¡Vamos!