Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   el Δευτερεύουσες προτάσεις με αν

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93 [ενενήντα τρία]

93 [enenḗnta tría]

Δευτερεύουσες προτάσεις με αν

Deutereúouses protáseis me an

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu grieķu Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. Δ-- --ρω--- -ε αγα----. Δ__ ξ___ α_ μ_ α_______ Δ-ν ξ-ρ- α- μ- α-α-ά-ι- ----------------------- Δεν ξέρω αν με αγαπάει. 0
D-u---e--uses --------- m---n D____________ p________ m_ a_ D-u-e-e-o-s-s p-o-á-e-s m- a- ----------------------------- Deutereúouses protáseis me an
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. Δ-ν --ρω--ν θα---ρίσε-. Δ__ ξ___ α_ θ_ γ_______ Δ-ν ξ-ρ- α- θ- γ-ρ-σ-ι- ----------------------- Δεν ξέρω αν θα γυρίσει. 0
De-ter-úou----p---ásei--m- -n D____________ p________ m_ a_ D-u-e-e-o-s-s p-o-á-e-s m- a- ----------------------------- Deutereúouses protáseis me an
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. Δε----ρω------ -ο--τη-εφων-σει. Δ__ ξ___ α_ θ_ μ__ τ___________ Δ-ν ξ-ρ- α- θ- μ-υ τ-λ-φ-ν-σ-ι- ------------------------------- Δεν ξέρω αν θα μου τηλεφωνήσει. 0
Den--érō a- ----gap-ei. D__ x___ a_ m_ a_______ D-n x-r- a- m- a-a-á-i- ----------------------- Den xérō an me agapáei.
Vai viņš mani mīl? Άρ-γ--μ- --α-άε-; Ά____ μ_ α_______ Ά-α-ε μ- α-α-ά-ι- ----------------- Άραγε με αγαπάει; 0
De- --rō ----e -g---ei. D__ x___ a_ m_ a_______ D-n x-r- a- m- a-a-á-i- ----------------------- Den xérō an me agapáei.
Vai viņš nāks atpakaļ? Ά-α-ε-θα γυρ-σ--; Ά____ θ_ γ_______ Ά-α-ε θ- γ-ρ-σ-ι- ----------------- Άραγε θα γυρίσει; 0
D-n xérō an-me a-a---i. D__ x___ a_ m_ a_______ D-n x-r- a- m- a-a-á-i- ----------------------- Den xérō an me agapáei.
Vai viņš man piezvanīs? Ά--γε-θα με-π-----τηλέφ---; Ά____ θ_ μ_ π____ τ________ Ά-α-ε θ- μ- π-ρ-ι τ-λ-φ-ν-; --------------------------- Άραγε θα με πάρει τηλέφωνο; 0
Den-xé-- a--t-a -y-í---. D__ x___ a_ t__ g_______ D-n x-r- a- t-a g-r-s-i- ------------------------ Den xérō an tha gyrísei.
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? Αναρ---------ν-μ- -κέ-τεται. Α__________ α_ μ_ σ_________ Α-α-ω-ι-μ-ι α- μ- σ-έ-τ-τ-ι- ---------------------------- Αναρωτιέμαι αν με σκέφτεται. 0
D-- x--ō----tha g--ísei. D__ x___ a_ t__ g_______ D-n x-r- a- t-a g-r-s-i- ------------------------ Den xérō an tha gyrísei.
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? Α--ρω-ιέμ-- -ν έ--- ά-λ-. Α__________ α_ έ___ ά____ Α-α-ω-ι-μ-ι α- έ-ε- ά-λ-. ------------------------- Αναρωτιέμαι αν έχει άλλη. 0
De- xérō a---h- -yríse-. D__ x___ a_ t__ g_______ D-n x-r- a- t-a g-r-s-i- ------------------------ Den xérō an tha gyrísei.
Es jautāju sev, vai viņš melo? Ανα-ω-ιέ--ι α---έει--έ-α--. Α__________ α_ λ___ ψ______ Α-α-ω-ι-μ-ι α- λ-ε- ψ-μ-τ-. --------------------------- Αναρωτιέμαι αν λέει ψέματα. 0
D-n-xé-- an t-a--o--tē--ph----e-. D__ x___ a_ t__ m__ t____________ D-n x-r- a- t-a m-u t-l-p-ō-ḗ-e-. --------------------------------- Den xérō an tha mou tēlephōnḗsei.
Vai viņš domā par mani? Άρα-- ---σ-έφτ-τ--; Ά____ μ_ σ_________ Ά-α-ε μ- σ-έ-τ-τ-ι- ------------------- Άραγε με σκέφτεται; 0
D-n--ér- a- tha m-u t---ph-n----. D__ x___ a_ t__ m__ t____________ D-n x-r- a- t-a m-u t-l-p-ō-ḗ-e-. --------------------------------- Den xérō an tha mou tēlephōnḗsei.
Vai viņam ir kāda cita? Ά-αγε έ-ε-----η; Ά____ έ___ ά____ Ά-α-ε έ-ε- ά-λ-; ---------------- Άραγε έχει άλλη; 0
De--x----a---ha-----t--ephō---e-. D__ x___ a_ t__ m__ t____________ D-n x-r- a- t-a m-u t-l-p-ō-ḗ-e-. --------------------------------- Den xérō an tha mou tēlephōnḗsei.
Vai viņš saka patiesību? Άραγε -έ---τ-ν αλή--ια; Ά____ λ___ τ__ α_______ Ά-α-ε λ-ε- τ-ν α-ή-ε-α- ----------------------- Άραγε λέει την αλήθεια; 0
Á-----me---apáei? Á____ m_ a_______ Á-a-e m- a-a-á-i- ----------------- Árage me agapáei?
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. Α------λω αν ----αρέ-ω π---μ-τι--. Α________ α_ τ__ α____ π__________ Α-φ-β-λ-ω α- τ-υ α-έ-ω π-α-μ-τ-κ-. ---------------------------------- Αμφιβάλλω αν του αρέσω πραγματικά. 0
Ár--e--- a-a-á-i? Á____ m_ a_______ Á-a-e m- a-a-á-i- ----------------- Árage me agapáei?
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. Α--ι--λλω ---θα μ-- --ά-ει. Α________ α_ θ_ μ__ γ______ Α-φ-β-λ-ω α- θ- μ-υ γ-ά-ε-. --------------------------- Αμφιβάλλω αν θα μου γράψει. 0
Árage--- ag-páei? Á____ m_ a_______ Á-a-e m- a-a-á-i- ----------------- Árage me agapáei?
Es šaubos, vai viņš mani precēs. Αμ-ιβάλ---α---α με -----ε--εί. Α________ α_ θ_ μ_ π__________ Α-φ-β-λ-ω α- θ- μ- π-ν-ρ-υ-ε-. ------------------------------ Αμφιβάλλω αν θα με παντρευτεί. 0
Á-a-- th- gyrí-e-? Á____ t__ g_______ Á-a-e t-a g-r-s-i- ------------------ Árage tha gyrísei?
Vai es viņam patiešām patīku? Άραγε--ο- αρέσ--σ-α-αλή-ει-; Ά____ τ__ α____ σ__ α_______ Ά-α-ε τ-υ α-έ-ω σ-α α-ή-ε-α- ---------------------------- Άραγε του αρέσω στα αλήθεια; 0
Ár--e-tha--y----i? Á____ t__ g_______ Á-a-e t-a g-r-s-i- ------------------ Árage tha gyrísei?
Vai viņš man rakstīs? Ά-α-- θα-μ----ρ-ψ--; Ά____ θ_ μ__ γ______ Ά-α-ε θ- μ-υ γ-ά-ε-; -------------------- Άραγε θα μου γράψει; 0
Á---e---a--y---e-? Á____ t__ g_______ Á-a-e t-a g-r-s-i- ------------------ Árage tha gyrísei?
Vai viņš mani precēs? Ά-αγ--θ- μ- ----ρ--τε-; Ά____ θ_ μ_ π__________ Ά-α-ε θ- μ- π-ν-ρ-υ-ε-; ----------------------- Άραγε θα με παντρευτεί; 0
Ár-ge-tha--e -á----t-lép--n-? Á____ t__ m_ p____ t_________ Á-a-e t-a m- p-r-i t-l-p-ō-o- ----------------------------- Árage tha me párei tēléphōno?

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...