Я----з--ю,-л---т ли--н м-ня.
Я н_ з____ л____ л_ о_ м____
Я н- з-а-, л-б-т л- о- м-н-.
----------------------------
Я не знаю, любит ли он меня. 0 P-d-----nnyy---redl-z-e-iya s -iP____________ p____________ s l_P-d-h-n-n-y-e p-e-l-z-e-i-a s l---------------------------------Podchinennyye predlozheniya s li
Я ----наю, в-рнё-------о-.
Я н_ з____ в_______ л_ о__
Я н- з-а-, в-р-ё-с- л- о-.
--------------------------
Я не знаю, вернётся ли он. 0 P-dch-----y-e-p-e-l--h-n--a-s--iP____________ p____________ s l_P-d-h-n-n-y-e p-e-l-z-e-i-a s l---------------------------------Podchinennyye predlozheniya s li
Я--е-зн-ю- ---в--и--ли--- м--.
Я н_ з____ п_______ л_ о_ м___
Я н- з-а-, п-з-о-и- л- о- м-е-
------------------------------
Я не знаю, позвонит ли он мне. 0 Y--n- zn-yu,---ubi- li o- m--y-.Y_ n_ z_____ l_____ l_ o_ m_____Y- n- z-a-u- l-u-i- l- o- m-n-a---------------------------------Ya ne znayu, lyubit li on menya.
Я---бя с--а-ив--- ---- -- - -е---д-уг-я.
Я с___ с_________ е___ л_ у н___ д______
Я с-б- с-р-ш-в-ю- е-т- л- у н-г- д-у-а-.
----------------------------------------
Я себя спрашиваю, есть ли у него другая. 0 Ya n- ---yu, ---nëts-- li --.Y_ n_ z_____ v________ l_ o__Y- n- z-a-u- v-r-ë-s-a l- o-.-----------------------------Ya ne znayu, vernëtsya li on.
Я---б-----а-----,---ё- ли -- мн-.
Я с___ с_________ л___ л_ о_ м___
Я с-б- с-р-ш-в-ю- л-ё- л- о- м-е-
---------------------------------
Я себя спрашиваю, лжёт ли он мне. 0 Y- n---n--u, --z---it-li -n-m-e.Y_ n_ z_____ p_______ l_ o_ m___Y- n- z-a-u- p-z-o-i- l- o- m-e---------------------------------Ya ne znayu, pozvonit li on mne.
Ест------ --го--руг-я?
Е___ л_ у н___ д______
Е-т- л- у н-г- д-у-а-?
----------------------
Есть ли у него другая? 0 Ya-ne -na--,-pozv-ni--li o- -n-.Y_ n_ z_____ p_______ l_ o_ m___Y- n- z-a-u- p-z-o-i- l- o- m-e---------------------------------Ya ne znayu, pozvonit li on mne.
Я---мн-в---ь, --а----ь -и ----у--е--т---е-ь-о.
Я с__________ н_______ л_ я е__ д_____________
Я с-м-е-а-с-, н-а-л-с- л- я е-у д-й-т-и-е-ь-о-
----------------------------------------------
Я сомневаюсь, нравлюсь ли я ему действительно. 0 L-ubi------n -e-y-?L_____ l_ o_ m_____L-u-i- l- o- m-n-a--------------------Lyubit li on menya?
Я со-нев---ь,--ап---т--и он --е.
Я с__________ н______ л_ о_ м___
Я с-м-е-а-с-, н-п-ш-т л- о- м-е-
--------------------------------
Я сомневаюсь, напишет ли он мне. 0 Ly---t-li o----n-a?L_____ l_ o_ m_____L-u-i- l- o- m-n-a--------------------Lyubit li on menya?
Я со-----------е-и-----и-он--а мн-.
Я с__________ ж______ л_ о_ н_ м___
Я с-м-е-а-с-, ж-н-т-я л- о- н- м-е-
-----------------------------------
Я сомневаюсь, женится ли он на мне. 0 Vern-ts-a l- -n?V________ l_ o__V-r-ë-s-a l- o-?----------------Vernëtsya li on?
Н-а--юсь -- я-ему д-йст-и-е-ь--?
Н_______ л_ я е__ д_____________
Н-а-л-с- л- я е-у д-й-т-и-е-ь-о-
--------------------------------
Нравлюсь ли я ему действительно? 0 V-rnë-sy--li --?V________ l_ o__V-r-ë-s-a l- o-?----------------Vernëtsya li on?
Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības.
Tas notiek pilnīgi automātiski.
Mēs to neapzināmies.
Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu.
Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā.
Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu.
Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus.
Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi.
Tām jārīkojas ekonomiski.
Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti.
Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži.
Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek.
Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus.
Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs.
Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir.
Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties.
Pieaugušie mācas valodas savādāk.
Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi.
Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem.
Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība.
Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma.
To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem.
Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos.
Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos.
Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti.
Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi.
Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts.
Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...