Я--е знаю- чи -ін -----к----.
Я н_ з____ ч_ в__ м___ к_____
Я н- з-а-, ч- в-н м-н- к-х-є-
-----------------------------
Я не знаю, чи він мене кохає. 0 Sklad-o-i-r--dni-----en-ya ----yS_______________ r________ z c__S-l-d-o-i-r-a-n- r-c-e-n-a z c-y--------------------------------Skladnopidryadni rechennya z chy
Я-не------ -- він--ов---ет---.
Я н_ з____ ч_ в__ п___________
Я н- з-а-, ч- в-н п-в-р-е-ь-я-
------------------------------
Я не знаю, чи він повернеться. 0 Sklad-o-i----d-i rechen--a----hyS_______________ r________ z c__S-l-d-o-i-r-a-n- r-c-e-n-a z c-y--------------------------------Skladnopidryadni rechennya z chy
Я--ум--ва--я, -- я --йсно й-м--п-до--юсь.
Я с__________ щ_ я д_____ й___ п_________
Я с-м-і-а-с-, щ- я д-й-н- й-м- п-д-б-ю-ь-
-----------------------------------------
Я сумніваюся, що я дійсно йому подобаюсь. 0 C-y vi- me-----u-y-ʹ?C__ v__ m___ l_______C-y v-n m-n- l-u-y-ʹ----------------------Chy vin mene lyubytʹ?
Я--у-ніваюс-- щ- він мені -ап---.
Я с__________ щ_ в__ м___ н______
Я с-м-і-а-с-, щ- в-н м-н- н-п-ш-.
---------------------------------
Я сумніваюся, що він мені напише. 0 C-y v-n---n--lyuby-ʹ?C__ v__ m___ l_______C-y v-n m-n- l-u-y-ʹ----------------------Chy vin mene lyubytʹ?
Чи -ій----я-йом- п--о---с-?
Ч_ д_____ я й___ п_________
Ч- д-й-н- я й-м- п-д-б-ю-ь-
---------------------------
Чи дійсно я йому подобаюсь? 0 C-y vin --v-r----s--?C__ v__ p____________C-y v-n p-v-r-e-ʹ-y-?---------------------Chy vin povernetʹsya?
Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības.
Tas notiek pilnīgi automātiski.
Mēs to neapzināmies.
Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu.
Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā.
Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu.
Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus.
Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi.
Tām jārīkojas ekonomiski.
Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti.
Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži.
Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek.
Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus.
Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs.
Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir.
Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties.
Pieaugušie mācas valodas savādāk.
Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi.
Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem.
Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība.
Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma.
To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem.
Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos.
Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos.
Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti.
Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi.
Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts.
Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...