Sarunvārdnīca

lv Palīgteikumi ar vai   »   zh 从句连词:是否/会不会

93 [deviņdesmit trīs]

Palīgteikumi ar vai

Palīgteikumi ar vai

93[九十三]

93 [Jiǔshísān]

从句连词:是否/会不会

cóngjù liáncí: Shìfǒu/ huì bù huì

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu ķīniešu (vienkāršotā) Spēlēt Vairāk
Es nezinu, vai viņš mani mīl. 我--知-, 他 -否-爱我-。 我 不___ 他 是_ 爱_ 。 我 不-道- 他 是- 爱- 。 ---------------- 我 不知道, 他 是否 爱我 。 0
c-ng--------í:---ìfǒu/ h-- b- --ì c_____ l______ S______ h__ b_ h__ c-n-j- l-á-c-: S-ì-ǒ-/ h-ì b- h-ì --------------------------------- cóngjù liáncí: Shìfǒu/ huì bù huì
Es nezinu, vai viņš nāks atpakaļ. 我 -知-,---是否-回来 。 我 不___ 他 是_ 回_ 。 我 不-道- 他 是- 回- 。 ---------------- 我 不知道, 他 是否 回来 。 0
có-gjù l-án-í--Sh-f--/-huì -ù -uì c_____ l______ S______ h__ b_ h__ c-n-j- l-á-c-: S-ì-ǒ-/ h-ì b- h-ì --------------------------------- cóngjù liáncí: Shìfǒu/ huì bù huì
Es nezinu, vai viņš man piezvanīs. 我----,-- -- 给我--电- 。 我 不___ 他 是_ 给_ 打__ 。 我 不-道- 他 是- 给- 打-话 。 -------------------- 我 不知道, 他 是否 给我 打电话 。 0
w--bù z---ào- -- -h-f----i-wǒ. w_ b_ z______ t_ s_____ à_ w__ w- b- z-ī-à-, t- s-ì-ǒ- à- w-. ------------------------------ wǒ bù zhīdào, tā shìfǒu ài wǒ.
Vai viņš mani mīl? 他 -- -我 呢 ? 他 是_ 爱_ 呢 ? 他 是- 爱- 呢 ? ----------- 他 是否 爱我 呢 ? 0
wǒ -ù ---d----tā -h-f-u-ài w-. w_ b_ z______ t_ s_____ à_ w__ w- b- z-ī-à-, t- s-ì-ǒ- à- w-. ------------------------------ wǒ bù zhīdào, tā shìfǒu ài wǒ.
Vai viņš nāks atpakaļ? 他 会---回- 呢-? 他 会__ 回_ 呢 ? 他 会-会 回- 呢 ? ------------ 他 会不会 回来 呢 ? 0
wǒ--ù-z---ào---ā --ì-ǒ---i---. w_ b_ z______ t_ s_____ à_ w__ w- b- z-ī-à-, t- s-ì-ǒ- à- w-. ------------------------------ wǒ bù zhīdào, tā shìfǒu ài wǒ.
Vai viņš man piezvanīs? 他-会-- -我-打电- - ? 他 会__ 给_ 打__ 呢 ? 他 会-会 给- 打-话 呢 ? ---------------- 他 会不会 给我 打电话 呢 ? 0
Wǒ-bù z-īdà----ā s-ìfǒu --í--i. W_ b_ z______ t_ s_____ h______ W- b- z-ī-à-, t- s-ì-ǒ- h-í-á-. ------------------------------- Wǒ bù zhīdào, tā shìfǒu huílái.
Es jautāju sev, vai viņš domā par mani? 我 -自己, - -否-想---。 我 问___ 他 是_ 想 我 。 我 问-己- 他 是- 想 我 。 ----------------- 我 问自己, 他 是否 想 我 。 0
Wǒ -ù-zhī-ào- tā s-ì--u -uí--i. W_ b_ z______ t_ s_____ h______ W- b- z-ī-à-, t- s-ì-ǒ- h-í-á-. ------------------------------- Wǒ bù zhīdào, tā shìfǒu huílái.
Es jautāju sev, vai viņam ir kāda cita? 我-问----- 是否--别--。 我 问___ 他 是_ 有__ 。 我 问-己- 他 是- 有-人 。 ----------------- 我 问自己, 他 是否 有别人 。 0
Wǒ-----h-d-o- -ā----f-----íl-i. W_ b_ z______ t_ s_____ h______ W- b- z-ī-à-, t- s-ì-ǒ- h-í-á-. ------------------------------- Wǒ bù zhīdào, tā shìfǒu huílái.
Es jautāju sev, vai viņš melo? 我----- - ------。 我 问___ 他 是_ 撒_ 。 我 问-己- 他 是- 撒- 。 ---------------- 我 问自己, 他 是否 撒谎 。 0
Wǒ ----h--ào------h-fǒ---ěi w---ǎ-di----à. W_ b_ z______ t_ s_____ g__ w_ d_ d_______ W- b- z-ī-à-, t- s-ì-ǒ- g-i w- d- d-à-h-à- ------------------------------------------ Wǒ bù zhīdào, tā shìfǒu gěi wǒ dǎ diànhuà.
Vai viņš domā par mani? 他--- ---呢 ? 他 是_ 想_ 呢 ? 他 是- 想- 呢 ? ----------- 他 是否 想我 呢 ? 0
W--b- zh-d--, t- -hìfǒ--g-i--- -ǎ-d-----à. W_ b_ z______ t_ s_____ g__ w_ d_ d_______ W- b- z-ī-à-, t- s-ì-ǒ- g-i w- d- d-à-h-à- ------------------------------------------ Wǒ bù zhīdào, tā shìfǒu gěi wǒ dǎ diànhuà.
Vai viņam ir kāda cita? 是- 他有 -外 一- -人 呢-? 是_ 他_ 另_ 一_ 女_ 呢 ? 是- 他- 另- 一- 女- 呢 ? ------------------ 是否 他有 另外 一个 女人 呢 ? 0
W- bù-zh---o- -- s-ì-ǒ--gěi-w---- -i-n---. W_ b_ z______ t_ s_____ g__ w_ d_ d_______ W- b- z-ī-à-, t- s-ì-ǒ- g-i w- d- d-à-h-à- ------------------------------------------ Wǒ bù zhīdào, tā shìfǒu gěi wǒ dǎ diànhuà.
Vai viņš saka patiesību? 他说- -----话 - ? 他__ 是__ 实_ 呢 ? 他-的 是-是 实- 呢 ? -------------- 他说的 是否是 实话 呢 ? 0
T- sh---u ---w- ne? T_ s_____ à_ w_ n__ T- s-ì-ǒ- à- w- n-? ------------------- Tā shìfǒu ài wǒ ne?
Es šaubos, vai es viņam patiešām patīku. 我--疑, 他 是否-真的--欢---。 我 怀__ 他 是_ 真_ 喜_ 我 。 我 怀-, 他 是- 真- 喜- 我 。 -------------------- 我 怀疑, 他 是否 真的 喜欢 我 。 0
Tā-s-ì-ǒu-ài--ǒ -e? T_ s_____ à_ w_ n__ T- s-ì-ǒ- à- w- n-? ------------------- Tā shìfǒu ài wǒ ne?
Es šaubos, vai viņš man rakstīs. 我-怀-,---是否 -我 写信-。 我 怀__ 他 是_ 给_ 写_ 。 我 怀-, 他 是- 给- 写- 。 ------------------ 我 怀疑, 他 是否 给我 写信 。 0
Tā-shì--u -- wǒ n-? T_ s_____ à_ w_ n__ T- s-ì-ǒ- à- w- n-? ------------------- Tā shìfǒu ài wǒ ne?
Es šaubos, vai viņš mani precēs. 我--疑- 他 是否-娶我 。 我 怀__ 他 是_ 娶_ 。 我 怀-, 他 是- 娶- 。 --------------- 我 怀疑, 他 是否 娶我 。 0
T----- bù -----uíl-i ne? T_ h__ b_ h__ h_____ n__ T- h-ì b- h-ì h-í-á- n-? ------------------------ Tā huì bù huì huílái ne?
Vai es viņam patiešām patīku? 他 -- -- 喜欢 我-呢 ? 他 是_ 真_ 喜_ 我 呢 ? 他 是- 真- 喜- 我 呢 ? ---------------- 他 是否 真的 喜欢 我 呢 ? 0
T--hu--b--h-ì-h---á- n-? T_ h__ b_ h__ h_____ n__ T- h-ì b- h-ì h-í-á- n-? ------------------------ Tā huì bù huì huílái ne?
Vai viņš man rakstīs? 他 是否 ---给- ---- ? 他 是_ 真_ 给_ 写_ 呢 ? 他 是- 真- 给- 写- 呢 ? ----------------- 他 是否 真的 给我 写信 呢 ? 0
T- hu---ù-huì--uílá--n-? T_ h__ b_ h__ h_____ n__ T- h-ì b- h-ì h-í-á- n-? ------------------------ Tā huì bù huì huílái ne?
Vai viņš mani precēs? 他-是---的-会 娶- - ? 他 是_ 真_ 会 娶_ 呢 ? 他 是- 真- 会 娶- 呢 ? ---------------- 他 是否 真的 会 娶我 呢 ? 0
T- h-------u--g-i--ǒ-d- --à-----n-? T_ h__ b_ h__ g__ w_ d_ d______ n__ T- h-ì b- h-ì g-i w- d- d-à-h-à n-? ----------------------------------- Tā huì bù huì gěi wǒ dǎ diànhuà ne?

Kā smadzenes apgūst gramatiku

Dzimto valodu mēs mācamies no bērnības. Tas notiek pilnīgi automātiski. Mēs to neapzināmies. Kaut gan, mūsu smadzenēm ir daudz jāpaveic, lai to paveiktu. Mācoties, piemēram, gramatiku, tām ir daudz jāstrādā. Katru dienu tās dzird kaut ko jaunu. Tās pastāvīgi saņem jaunus impulsus. Bet smadzenes nevar apstrādāt katru impulsu atsevišķi. Tām jārīkojas ekonomiski. Līdz ar to, tās ir orientētas uz regularitāti. Smadzenes atceras to, ko tās dzird bieži. Tās atzīmē, cik bieži kāds specifiska lieta notiek. Pēc tam, no šiem piemēriem, tās veido gramatiskus likumus. Bērni zina, vai teikums ir vai nav pareizs. Bet viņi nezin, kādēļ tas tā ir. Smadzenes zina likumus bez nepieciešamības tos mācīties. Pieaugušie mācas valodas savādāk. Viņi jau zina dzimtās valodas uzbūvi. Tas veido pamatu jauniem gramatiskajiem likumiem. Bet, lai pieaugušie to iemācītos, ir nepieciešama apmācība. Mācoties gramatiku, smadzenēm ir fiskēta sistēma. To var redzēt, piemēram, ar lietvārdiem un darbības vārdiem. Tie tiek saglabāti dažādos smadzenes rajonos. Tos apstrādājot, smadzenes ir aktīvas atsevišķos rajonos. Vienkārši likumi arī tiek apgūti savādāk ka sarežģīti. Ar sarežģītiem likumiem vairākas smadzeņu daļas strādā vienlaicīgi. Kā tieši smadzenes mācas gramatiku, nav vēl izpētīts. Bet mēs zinām, ka teorētiski tās var iemācīties jebkuru gramatisko likumu...