Sarunvārdnīca

lv Saikļi 1   »   sk Spojky 1

94 [deviņdesmit četri]

Saikļi 1

Saikļi 1

94 [deväťdesiatštyri]

Spojky 1

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu slovāku Spēlēt Vairāk
Pagaidi, kamēr pārstās lietus. Poč-a-, ký--pr--tane----a-. P______ k__ p_______ p_____ P-č-a-, k-m p-e-t-n- p-š-ť- --------------------------- Počkaj, kým prestane pršať. 0
Pagaidi, kamēr es pabeigšu. P-čka-- --m bu--- h--ový (-o-o-á). P______ k__ b____ h_____ (________ P-č-a-, k-m b-d-m h-t-v- (-o-o-á-. ---------------------------------- Počkaj, kým budem hotový (hotová). 0
Pagaidi, kamēr viņš atnāks atpakaļ. P----j,---m-p--d- ----. P______ k__ p____ s____ P-č-a-, k-m p-í-e s-ä-. ----------------------- Počkaj, kým príde späť. 0
Es gaidu, kamēr mani mati būs sausi. Po--ám----m --dú-moj--vl-sy-suc-é. P______ k__ b___ m___ v____ s_____ P-č-á-, k-m b-d- m-j- v-a-y s-c-é- ---------------------------------- Počkám, kým budú moje vlasy suché. 0
Es gaidu, kamēr beigsies filma. P-čk-m,--ý- ------ -il-. P______ k__ s_____ f____ P-č-á-, k-m s-o-č- f-l-. ------------------------ Počkám, kým skončí film. 0
Es gaidu, kamēr luksoforā būs zaļā gaisma. Po---m- -ý----d---- --m-f--e -el---. P______ k__ b___ n_ s_______ z______ P-č-á-, k-m b-d- n- s-m-f-r- z-l-n-. ------------------------------------ Počkám, kým bude na semafore zelená. 0
Kad tu dosies atvaļinājumā? Ke-y -d-š-na d----enku? K___ i___ n_ d_________ K-d- i-e- n- d-v-l-n-u- ----------------------- Kedy ideš na dovolenku? 0
Vēl pirms vasaras brīvdienām? Eš-e ------e-ný-i-pr-zdn--a-i? E___ p___ l______ p___________ E-t- p-e- l-t-ý-i p-á-d-i-a-i- ------------------------------ Ešte pred letnými prázdninami? 0
Jā, pirms vēl sākas vasaras brīvdienas. Á--,--šte -red--m--a-o zač-ú-le-né -ráz-n--iny. Á___ e___ p_______ a__ z____ l____ p___________ Á-o- e-t- p-e-t-m- a-o z-č-ú l-t-é p-á-d-i-i-y- ----------------------------------------------- Áno, ešte predtým, ako začnú letné prázdnininy. 0
Salabo jumtu, pirms sākas ziema! Op-av---rech- --ed--m, -ko p-íd- --ma. O____ s______ p_______ a__ p____ z____ O-r-v s-r-c-u p-e-t-m- a-o p-í-e z-m-. -------------------------------------- Oprav strechu predtým, ako príde zima. 0
Nomazgā rokas, pirms tu sēdies pie galda! U-y-si-ruky ------m,-ako-s- sa-neš za---ôl. U__ s_ r___ p_______ a__ s_ s_____ z_ s____ U-y s- r-k- p-e-t-m- a-o s- s-d-e- z- s-ô-. ------------------------------------------- Umy si ruky predtým, ako si sadneš za stôl. 0
Aizver logu, pirms tu ej ārā! Za--- -kn- --e--ým,-ako-p---e- von. Z____ o___ p_______ a__ p_____ v___ Z-v-i o-n- p-e-t-m- a-o p-j-e- v-n- ----------------------------------- Zavri okno predtým, ako pôjdeš von. 0
Kad tu nāc mājās? K--y--r---š domo-? K___ p_____ d_____ K-d- p-í-e- d-m-v- ------------------ Kedy prídeš domov? 0
Pēc nodarbībām? Po -yuč---ní? P_ v_________ P- v-u-o-a-í- ------------- Po vyučovaní? 0
Jā, kad beidzas nodarbības. Á--, -----o -konč- vyu---a--e. Á___ l__ č_ s_____ v__________ Á-o- l-n č- s-o-č- v-u-o-a-i-. ------------------------------ Áno, len čo skončí vyučovanie. 0
Pēc nelaimes gadījuma viņš vairs nevarēja strādāt. Po-tom, a-- ma--ú-a-,-n-moho- ---- p--cov--. P_ t___ a__ m__ ú____ n______ v___ p________ P- t-m- a-o m-l ú-a-, n-m-h-l v-a- p-a-o-a-. -------------------------------------------- Po tom, ako mal úraz, nemohol viac pracovať. 0
Pēc tam, kad viņš zaudēja darbu, viņš devās uz Ameriku. Po to-- --- -t----- pr-cu--odi-ie--do-A-e-i--. P_ t___ a__ s______ p_____ o______ d_ A_______ P- t-m- a-o s-r-t-l p-á-u- o-i-i-l d- A-e-i-y- ---------------------------------------------- Po tom, ako stratil prácu, odišiel do Ameriky. 0
Pēc tam, kad viņš bija devies uz Ameriku, viņš kļuva bagāts. P- tom- --o---i-i-l-do A--riky----o--t--. P_ t___ a__ o______ d_ A_______ z________ P- t-m- a-o o-i-i-l d- A-e-i-y- z-o-a-o-. ----------------------------------------- Po tom, ako odišiel do Ameriky, zbohatol. 0

Kā apgūt divas valodas vienlaicīgi

Mūsdienās svešvalodas kļūst arvien svarīgākas. Daudzi cilvēki apgūst kādu svešvalodu. Bet pasaulē vēl ir daudz interesantu valodu. Līdz ar to, daudzi cilvēki apgūst vairākas valodas vienlaicīgi. Tā parasti nav problēma, ja bērni izaug divvalodīgi. Viņu smadzenes apgūst abas valodas automātiski. Kad viņi paliek vecāki, viņi atšķir, kas pieder kurai valodai. Divvalodīgie zin abu valodu tipiskās iezīmes. Pieaugušajiem tas ir savādā! Viņiem nav tik viegli apgūt divas valodas vienlaicīgi. Tiem, kuri mācas divas valodas vienlaicīgi, būtu ieteicams sekot dažiem likumiem. Pirmkārt, salīdzināt abas valodas ir svarīgi. Valodas, kas pieder pie vienas valodu saimes, bieži vien ir līdzīga viena otrai. Tas var novest pie to sajaukšanās. Tādēļ ir jēga analizēt abas valodas. Piemēram, var sastādīt saraktu. Tur Jūs variet pireakstīt, kas tām ir kopīgs un kas - atšķirīgs. Tādā veidā smadzenes ir spiestas pastiprināti strādāt ar abām valodām. Tās var labāk atcerēties, kādas ir abu valodu īpatnības. Vajadzētu izvēlēties arī atsevišķu krāsu un mapi priekš katras valodas. Tas palīdzētu skaidri nodalīt abas valodas vienu no otras. Ar atšķirīgu valodu mācīšanos ir savādāk. Divām, pilnīgi atšķirīgām valodā, nedraud sajaukšanās. Šajā gadījumā bīstami ir salīdzināt valodas vienu ar otru. Šajā gadījumā būtu labāk salīdzināt valodas ar savu dzimto valodu. Smadzenes strādās efektīvāk, ja tās redzēs kontrastus. Svarīgi ir abas valodas abgūt vienlīdz intensīvi. Smadzenēm, teorētiski, nerūp cik valodas tām jāmācas.