Sarunvārdnīca

lv Saikļi 2   »   af Voegwoorde 2

95 [deviņdesmit pieci]

Saikļi 2

Saikļi 2

95 [vyf en negentig]

Voegwoorde 2

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu afrikāņu Spēlēt Vairāk
Kopš kura laika viņa vairs nestrādā? V---w-n---r-af-we---sy--i- --e--n-e? V__ w______ a_ w___ s_ n__ m___ n___ V-n w-n-e-r a- w-r- s- n-e m-e- n-e- ------------------------------------ Van wanneer af werk sy nie meer nie? 0
Kopš ir precējusies? S---r---aar -r-ue? S_____ h___ t_____ S-d-r- h-a- t-o-e- ------------------ Sedert haar troue? 0
Jā, viņa vairs nestrādā, kopš ir precējusies. J-, s- -erk n-- --er -e-e-t-s- get-oud-i--n--. J__ s_ w___ n__ m___ s_____ s_ g______ i_ n___ J-, s- w-r- n-e m-e- s-d-r- s- g-t-o-d i- n-e- ---------------------------------------------- Ja, sy werk nie meer sedert sy getroud is nie. 0
Kopš viņa ir precējusies, viņa vairs nestrādā. Sed----s- --tr-u- is,-wer- -y--ie-me-r ni-. S_____ s_ g______ i__ w___ s_ n__ m___ n___ S-d-r- s- g-t-o-d i-, w-r- s- n-e m-e- n-e- ------------------------------------------- Sedert sy getroud is, werk sy nie meer nie. 0
Kopš viņi pazīst viens otru, viņi ir laimīgi. Sedert h--l- m---a--ke-, ---hul-e -e-u--ig. S_____ h____ m_____ k___ i_ h____ g________ S-d-r- h-l-e m-k-a- k-n- i- h-l-e g-l-k-i-. ------------------------------------------- Sedert hulle mekaar ken, is hulle gelukkig. 0
Kopš viņiem ir bērni, viņi reti kaut kur iziet. S--e-t----le------r- het, -a-n hulle--eld- --t. S_____ h____ k______ h___ g___ h____ s____ u___ S-d-r- h-l-e k-n-e-s h-t- g-a- h-l-e s-l-e u-t- ----------------------------------------------- Sedert hulle kinders het, gaan hulle selde uit. 0
Kad viņa runā pa telefonu? W-n-ee--b-- --? W______ b__ s__ W-n-e-r b-l s-? --------------- Wanneer bel sy? 0
Brauciena laikā? Tyd-n--die---t? T_____ d__ r___ T-d-n- d-e r-t- --------------- Tydens die rit? 0
Jā, kad viņa brauc ar mašīnu. J-, -e--yl s- b--t--r. J__ t_____ s_ b_______ J-, t-r-y- s- b-s-u-r- ---------------------- Ja, terwyl sy bestuur. 0
Viņa runā pa telefonu, kad brauc ar mašīnu. S---el terw-l-sy --stuu-. S_ b__ t_____ s_ b_______ S- b-l t-r-y- s- b-s-u-r- ------------------------- Sy bel terwyl sy bestuur. 0
Viņa skatās televizoru, kad gludina. S- ky----l----ie ------------r--. S_ k__ t________ t_____ s_ s_____ S- k-k t-l-v-s-e t-r-y- s- s-r-k- --------------------------------- Sy kyk televisie terwyl sy stryk. 0
Viņa klausās mūziku, kad pilda uzdevumus. Sy ---st---na-m-s----t-r--l-s---a-r----s-e-- doe-. S_ l______ n_ m_____ t_____ s_ h___ h_______ d____ S- l-i-t-r n- m-s-e- t-r-y- s- h-a- h-i-w-r- d-e-. -------------------------------------------------- Sy luister na musiek terwyl sy haar huiswerk doen. 0
Es neko neredzu, ja man nav briļļu. Ek-kan -i-s--ien as-ek-n-- -n--r-l -r- n--. E_ k__ n___ s___ a_ e_ n__ ’_ b___ d__ n___ E- k-n n-k- s-e- a- e- n-e ’- b-i- d-a n-e- ------------------------------------------- Ek kan niks sien as ek nie ’n bril dra nie. 0
Es neko nesaprotu, ja mūzika ir tik skaļa. E- verst----n-k- -- d---mu---k so----- -- -i-. E_ v_______ n___ a_ d__ m_____ s_ h___ i_ n___ E- v-r-t-a- n-k- a- d-e m-s-e- s- h-r- i- n-e- ---------------------------------------------- Ek verstaan niks as die musiek so hard is nie. 0
Es neko nesaožu, ja man ir iesnas. E--ru----i-s -- ---’----o-neu- h---ni-. E_ r___ n___ a_ e_ ’_ l_______ h__ n___ E- r-i- n-k- a- e- ’- l-o-n-u- h-t n-e- --------------------------------------- Ek ruik niks as ek ’n loopneus het nie. 0
Mēs ņemsim taksometru, ja līs lietus. Ons -------tax--ne-m ---di----ën. O__ s__ ’_ t___ n___ a_ d__ r____ O-s s-l ’- t-x- n-e- a- d-t r-ë-. --------------------------------- Ons sal ’n taxi neem as dit reën. 0
Mēs apceļosim pasauli, ja laimēsim loterijā. O-s gaa--o- -ie -êr--d-re-s ----ns-d-e -o--o w-n. O__ g___ o_ d__ w_____ r___ a_ o__ d__ l____ w___ O-s g-a- o- d-e w-r-l- r-i- a- o-s d-e l-t-o w-n- ------------------------------------------------- Ons gaan om die wêreld reis as ons die lotto wen. 0
Mēs sāksim ēst, ja viņa drīz nebūs klāt. O-s----------n-ee--as-hy-n-- --nne-o-t---- -i-. O__ g___ b____ e__ a_ h_ n__ b________ k__ n___ O-s g-a- b-g-n e-t a- h- n-e b-n-e-o-t k-m n-e- ----------------------------------------------- Ons gaan begin eet as hy nie binnekort kom nie. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + afrikāņu (1-100) MP3 afrikāņu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Valodas Eiropas Savienībā

Šodien Eiropas Savienība sastāv no vairāk kā 25 valstīm. Pie ES nākotnē piederēs vēl vairāk valstis. Jauna valsts nozīmē arī jaunu valodu. Pašlaik ES runā vairāk kā 20 dažādās valodās. Visas valodas Eiropas Savienībā ir līdzvērtīgas. Valodu dažādība ir fascinējoša. Bet tas var novest arī pie problēmām. Skeptiķi domā, ka daudzās valodas ir šķērslis priekš ES. Tās traucē strādāt efektīvāk. Un vairāki domā, ka vajadzētu būt vienai kopīgai valodai. Visām valstīm vajadzētu prast sazināties šajā valodā. Bet tas nav tik vienkārši. Neviena valoda nedrīkst būt vienīgā oficiālā valoda. Citas valstis justos, ka ir novieotas neizdevīgā stāvoklī. Un Eiropā nav patiesi neitrālas valodas… Un mākslīga valoda, kā esperanto, arī nepalīdzētu. Jo valodā atspoguļojas valsts kultūra. Tādēļ neviena valsts nevēlas atteikties no savas valodas. Valstis redz savās valodās daļu savas identitātes. Valodu politika ieņem nozīmīgu vietu ES darba kārtībā. Tur pat ir komisija multi lingvistikai. ES ir visvairāk tulkotāju un tulku pasaulē. Ap 3500 cilvēku strādā, lai darītu iespējamu vienošanos. Tapat arī ne visus dokumentus ir iespējams iztulkot. Tas aizņemtu pārāk daudz laika un izmaksātu ļoti dārgi. Lielākā daļa dokumentu tiek tulkota tikai dažās valodās. Daudzās valodas ir ES lielākais izaicinājums. Eiropai jāapvienojas, lai nezaudētu savas daudzās identitātes!