Sarunvārdnīca

lv Saikļi 4   »   no Konjunksjoner 4

97 [deviņdesmit septiņi]

Saikļi 4

Saikļi 4

97 [nittisju / syv og nitti]

Konjunksjoner 4

Izvēlieties, kā vēlaties redzēt tulkojumu:   
latviešu norvēģu Spēlēt Vairāk
Viņš aizmiga, kaut gan televizors bija ieslēgts. H-n--ov--t, s--- ---TVe--sto p-. H__ s______ s___ o_ T___ s__ p__ H-n s-v-e-, s-l- o- T-e- s-o p-. -------------------------------- Han sovnet, selv om TVen sto på. 0
Viņš palika, kaut gan bija jau vēls. H-- bl-, ---- om-det--ar-s--t. H__ b___ s___ o_ d__ v__ s____ H-n b-e- s-l- o- d-t v-r s-n-. ------------------------------ Han ble, selv om det var sent. 0
Viņš neatnāca, kaut gan mēs bijām norunājuši. Han k-m-i-ke- ------m------dde-avt--e. H__ k__ i____ s___ o_ v_ h____ a______ H-n k-m i-k-, s-l- o- v- h-d-e a-t-l-. -------------------------------------- Han kom ikke, selv om vi hadde avtale. 0
Televizors bija ieslēgts. Neskatoties uz to, viņš aizmiga. T-en --o ----me- li---el s-vne- han. T___ s__ p__ m__ l______ s_____ h___ T-e- s-o p-, m-n l-k-v-l s-v-e- h-n- ------------------------------------ TVen sto på, men likevel sovnet han. 0
Bija jau vēls. Neskatoties uz to, viņš palika. De- v-- sent, -en ---e--l bl- ha-. D__ v__ s____ m__ l______ b__ h___ D-t v-r s-n-, m-n l-k-v-l b-e h-n- ---------------------------------- Det var sent, men likevel ble han. 0
Mēs bijām norunājuši. Neskatoties uz to, viņš neatnāca. Vi -adde------t--e--Li---el -om ha- -kk-. V_ h____ e_ a______ L______ k__ h__ i____ V- h-d-e e- a-t-l-. L-k-v-l k-m h-n i-k-. ----------------------------------------- Vi hadde en avtale. Likevel kom han ikke. 0
Kaut arī viņam nav autovadītāja apliecības, viņš brauc ar mašīnu. H------r-- --l s------ h-n i-ke --r -------rt. H__ k_____ b__ s___ o_ h__ i___ h__ f_________ H-n k-ø-e- b-l s-l- o- h-n i-k- h-r f-r-r-o-t- ---------------------------------------------- Han kjører bil selv om han ikke har førerkort. 0
Kaut arī iela ir slidena, viņš brauc ātri. Selv -----i-- -- -lat- kj-r-r h-- f---. S___ o_ v____ e_ g____ k_____ h__ f____ S-l- o- v-i-n e- g-a-t k-ø-e- h-n f-r-. --------------------------------------- Selv om veien er glatt kjører han fort. 0
Kaut arī viņš ir piedzēries, viņš brauc ar divriteni. H-n -ykl-r se-- om h-n--r fu--. H__ s_____ s___ o_ h__ e_ f____ H-n s-k-e- s-l- o- h-n e- f-l-. ------------------------------- Han sykler selv om han er full. 0
Viņam nav autovadītāja apliecības. Neskatoties uz to, viņš brauc ar mašīnu. Ha- ha- i-ke føre-kort--Likev-l ---r-r h-- bi-. H__ h__ i___ f_________ L______ k_____ h__ b___ H-n h-r i-k- f-r-r-o-t- L-k-v-l k-ø-e- h-n b-l- ----------------------------------------------- Han har ikke førerkort. Likevel kjører han bil. 0
Iela ir slidena. Neskatoties uz to, viņš brauc ātri. V-ien er --a-t--Li-e--l -j--e--han -å f---. V____ e_ g_____ L______ k_____ h__ s_ f____ V-i-n e- g-a-t- L-k-v-l k-ø-e- h-n s- f-r-. ------------------------------------------- Veien er glatt. Likevel kjører han så fort. 0
Viņš ir piedzēries. Neskatoties uz to, viņš brauc ar divriteni. Ha- ---f-l-. ---ev-l sykler h--. H__ e_ f____ L______ s_____ h___ H-n e- f-l-. L-k-v-l s-k-e- h-n- -------------------------------- Han er full. Likevel sykler han. 0
Viņa nevar atrast darbavietu, kaut arī ir studējusi. H-n --------n-e- --i--i-g-s-l- om ------- -t-d--t. H__ f_____ i____ s_______ s___ o_ h__ h__ s_______ H-n f-n-e- i-g-n s-i-l-n- s-l- o- h-n h-r s-u-e-t- -------------------------------------------------- Hun finner ingen stilling selv om hun har studert. 0
Viņa neiet pie ārsta, kaut gan viņai ir sāpes. Hun g-r --ke t-l-le-e--s--v-o- hu--h-r ---r-er. H__ g__ i___ t__ l____ s___ o_ h__ h__ s_______ H-n g-r i-k- t-l l-g-n s-l- o- h-n h-r s-e-t-r- ----------------------------------------------- Hun går ikke til legen selv om hun har smerter. 0
Viņa pērk mašīnu, kaut arī viņai nav naudas. H---kj-p-r-b-l----v ---h-- ikke -ar pe--e-. H__ k_____ b__ s___ o_ h__ i___ h__ p______ H-n k-ø-e- b-l s-l- o- h-n i-k- h-r p-n-e-. ------------------------------------------- Hun kjøper bil selv om hun ikke har penger. 0
Viņa studēja. Neskatoties uz to, viņa nevar atrast darba vietu. H-n ha- stude--. -ikeve- finn---hun-i--en-st----ng. H__ h__ s_______ L______ f_____ h__ i____ s________ H-n h-r s-u-e-t- L-k-v-l f-n-e- h-n i-g-n s-i-l-n-. --------------------------------------------------- Hun har studert. Likevel finner hun ingen stilling. 0
Viņai ir sāpes. Neskatoties uz to, viņa neiet pie ārsta. H-n h---sm-rt--.--ik-------- -u--ikk- ti- --g-n. H__ h__ s_______ L______ g__ h__ i___ t__ l_____ H-n h-r s-e-t-r- L-k-v-l g-r h-n i-k- t-l l-g-n- ------------------------------------------------ Hun har smerter. Likevel går hun ikke til legen. 0
Viņai nav naudas. Neskatoties uz to, viņa pērk mašīnu. H-- -a- i--en --ng-r- L-k---- k-ø--r --n----. H__ h__ i____ p______ L______ k_____ h__ b___ H-n h-r i-g-n p-n-e-. L-k-v-l k-ø-e- h-n b-l- --------------------------------------------- Hun har ingen penger. Likevel kjøper hun bil. 0

Lejupielādēt MP3 (.zip faili)

MP3 latviešu + norvēģu (1-100) MP3 norvēģu (1-100)
Nav atrasts neviens videoklips!

Jauni cilvēki mācas atšķirīgi no vecākiem cilvēkiem

Bērni iemācas valodu salīdzinoši ātri. Parasti tas pieaugušajiem aizņem vairāk laika. Bet bērni nemācas labāk par pieaugušajiem. Viņi, vienkārši, mācas savādāk. Apgūstot valodu, smadzenēm ir diezgan daudz jāizpilda. Tām jāapgūst vairākas lietas vienlaicīgi. Cilvēkam mācoties valodu, nepietiek vien ar domāšanu. Viņam arī jāiemācas izrunāt jaunos vārdus. Priekš tā, runas orgāniem jāapgūst jaunas kustības. Smadzenēm arī jāiemācas reaģēt dažādās situācijās. Runāt svešā valodā ir izaicinājums. Pieaugušie katrā dzīves posmā apgūst valodu savādāk. 20 un 30 gadu vecumā cilvēkiem vēl ir mācīšanās rutīna. Skola vai studijas nav bijušas tik senā pagātnē. Tādēļ smadzenes ir labi uztrennētas. Tādēļ tas var apgūt svešvalodu ļoti augstā līmenī. Cilvēki vecumā starp 40 un 50 jau daudz ko ir apguvuši. Smadzenes gūst labumu no to pieredzes. Tās var labi savienot jaunu saturu ar vecajām zināšanām. Šajā vecumā tas vislabāk apgūst lietas, kuras jau ir pazīstamas. Piemēram, valodas, kas ir līdzīgas iepriekš apgūtajām valodām. 60 un 70 gadu vecumā, cilvēkiem parasti ir daudz laika. Viņi var bieži vingrināties. Šis īpaši ir nozīmīgs priekšnoteikums apgūstot valodas. Cilvēki gados, piemēram, īpaši labi apgūst svešvalodas rakstību. Katrs var mācīties valodu jebkurā vecumā. Smadzenes arī pēc pubertātes vecuma veido jaunas nervu šūnas. Un to tās dara ar patiesi lielu prieku…